2019. gadā Latvijā pārspēti vairāk nekā 300 maksimālās gaisa temperatūras rekordi
Foto: Shutterstock

Pagājušais gads Latvijā bija siltākais novērojumu vēsturē un tika pārspēti vairāk nekā 300 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tomēr 2019. gadā bija arī visvairāk valsts minimālo gaisa temperatūru rekordu pēdējos 12 gados, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2019. gadā bija +8,2°C, kas ir augstākā gada vidējā gaisa temperatūra novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 0,4°C pārspējot 2015. gada rekordu. Līdz ar to, ka pērnais gads bija siltākais, noprotams, ka arī mēneši pērn lielākoties bija siltāki par klimatisko standarta normu (1981.-2010. gads). Jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,6°C tāpat kā viss gads bija siltākais novērojumu vēsturē, bet aprīlis un decembris bija trešie siltākie. Pārspēti tika 317 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 14 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Februāra vidū tika novēroti gada agrākie +13°C, Kolkā 16. februārī gaisam iesilstot līdz +13,4°C, kas ir arī jauns Latvijas februāra 2. dekādes rekords, savukārt oktobra pēdējā dekādē tika novēroti vēlākie +19°C (22. oktobrī Daugavpilī). Pagājušā gadā bija arī vairāki vēsāki periodi, no kuriem ilgākais bija no septembra vidus līdz oktobra sākumam, kad 3 dekādes pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas. Abos pusgados bija tikai viens mēnesis, kurā gaisa temperatūra bija zemāka par normu (janvāris un jūlijs). Bet visvairāk atmiņā paliekošais aukstums bija maija sākumā, kad 6. maija rītā Madonā gaisa temperatūra pazeminājās līdz -5°C, kas bija pirmais Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekords kopš 2017. gada. Vēl divi valsts minimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti 12. un 13. jūlijā, un 2019. gads ir pirmais pēdējos 12 gados, kad ir pārspēti vismaz 3 Latvijas minimālās gaisa temperatūras rekordi.

Gada nokrišņu daudzums 2019. gadā bija 629,2 mm, kas ir 9% zem gada normas (692,3 mm). Lielākajā daļā Latvijas gada nokrišņu daudzums bija zem normas, tikai vietām valsts ziemeļos un austrumos gada nokrišņu daudzums bija nedaudz virs normas. Visvairāk nokrišņu bija Rūjienā – 753,7 mm, bet vismazāk Dobelē – 428,1 mm. No mēnešiem 7 bija mitrāki par normu, bet 5 – sausāki. Aprīlī vidēji Latvijā nolija vien 2,9 mm, tam kļūstot par sausāko aprīli novērojumu vēsturē, bet Madonā, Rēzeknē un Zīlānos aprīlī nokrišņi nesasniedza pat 0,1 mm. Savukārt marts ar 49,2 mm bija 10. mitrākais kopš 1924. gada. Gada otrajā pusē mēneši lielākoties bija mitrāki par normu, tādēļ rudens bija vienīgā sezona, kuras nokrišņu daudzums bija virs normas. Novembra 1. dekāde Latvijā bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē, turklāt 5 novērojumu stacijās (Alūksne, Kolka, Mērsrags, Rēzekne, Zosēni) tā bija vismitrākā. Ainažos, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā bija nepieciešamas vien 4,5 dienas, lai nolītu visa novembra nokrišņu norma. Novembra sākuma lietavu ietekmē vietām austrumu rajonos upēs tika novēroti augstākie ūdenslīmeņi 2019. gadā.

Pērn bija arī vairākas ekstremālas laika parādības. Bieži tika novēroti pērkona negaisi, no kuriem pirmais bija jau 16. janvārī, bet pēdējais – 16. decembrī. Vasarā bieži pērkona negaisus pavadīja krusa. Visspēcīgākais pērkona negaiss bija 11. jūnijā Kurzemē un 12. jūnijā Vidzemē, ko pavadīja lielgraudu krusa un virpuļviesulis. Bet 6. jūlijā virpuļviesulis Balvu novadā nopostīja vairākas mājas un meža platības. Novērojumu stacijās spēcīgākās vēja brāzmas (27,7 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī. Pirms siltākās februāra 2. dekādes Alūksnē tika sasniegts vislielākais gada sniega segas biezums – 47 cm 4. februārī.

Tags

Globālā sasilšana Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form