2023. gada budžeta izdevumi plānoti 14,7 miljardu eiro apmērā, pirmdien, 6. februārī, pēc koalīcijas sanāksmes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tādējādi, salīdzinot ar 2022. gada budžeta likumu, kurā izdevumi bija plānoti 12,44 miljardi eiro, šogad izdevumi plānoti par diviem miljardiem eiro lielāki.
Kariņš informēja, ka šā gada budžetā tika rasti papildus 710 miljoni eiro, kas tiks novirzīti aizsardzībai, iekšējai drošībai, veselības aprūpei, izglītībai un zinātnei.
Pēc viņa teiktā, kopumā šā gada budžeta izdevumi plānoti 14,7 miljardu eiro apmērā, iekšzemes kopprodukts (IKP) plānots 42,6 miljardu eiro apmērā. Deficīts plānots 4,2% no IKP, kurā iekļauts atbalsts iedzīvotājiem energoresursu cenu krīzē un palīdzība Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Kariņš informēja, ka Ministru kabinets otrdien, 7. februārī, plāno izskatīt 2023. gada budžetu, lai to iesniegtu Saeimā. Plānots, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) budžetu un to pavadošos likumprojektus parlamentā iesniegts šo ceturtdien, 9. februārī.
"Apvienotā saraksta" frakcijas vadītājs Edgars Tavars norādīja, ka koalīcijas partneri ir vienisprātis nepieļaut 2023. gada budžetā tā dēvētās deputātu kvotas.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, pēc valdības koalīcijas diskusijām nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem plānots novirzīt papildu 710 miljonus eiro.
Tāpat ziņots, ka 2023. gadā pašvaldības savos budžetos no nodokļu ieņēmumiem var plānot par 22,5% jeb 369,9 miljoniem eiro vairāk, nekā tas bija 2022. gadā.
