Foto: Shutterstock
2023. gadā pašvaldības savos budžetos no nodokļu ieņēmumiem var plānot par 22,5% jeb 369,9 miljoniem eiro vairāk, nekā tas bija 2022. gadā, portālu "Delfi" informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ceturtdien, 2. februārī, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē tika izskatīts un konceptuāli atbalstīts Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2023. gada budžetu un budžeta ietvaru 2023. -2025. gadam projekts.

Ja 2022. gadā pašvaldības no nodokļu ieņēmumiem saņēma 1,64 miljardus eiro, tad šogad plānots 2,01 miljards eiro.

Vienlaikus valdība plāno apņemties pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to 2023. gadā pašvaldībām tiek paredzēta stabila un prognozējama ieņēmumu bāze, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Puses panākušas vienošanos 2023. gadā saglabāt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību. Visām pašvaldībām 2023. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums, vidēji 15,2% apmērā, salīdzinot ar 2022. gadam plānoto. Valdība ir arī sagatavojusi priekšlikumu piešķirt vienreizēju papildu dotāciju pašvaldībām, kurām ir ierobežotākie finanšu resursi un zemākais pieaugums pret iepriekšējo gadu. Vienreizējā papildu dotācija kopumā ir paredzēta 900 000 eiro apmērā, ko piedāvāts sadalīt starp septiņām pašvaldībām pēc skaidri definētiem kritērijiem.

Ikgadējā valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas vienošanās, kas ir vērstas uz pašvaldību attīstību, tai skaitā nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas. FM norādīja, ka kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai.

Pēc diskusijām ar pašvaldībām FM ir sagatavojusi priekšlikumus pašvaldību aizņemšanās iespējām. Ir piedāvāts palielināt 2023. gada pašvaldību aizņemšanās limitu par 60 miljoniem eiro un paplašināt valsts noteiktos prioritāros mērķus – izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai, nosakot šiem projektiem pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 10%, savukārt ceļu būvniecības projektiem ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 15% apmērā.

Piedāvāts arī palielināt pašvaldību noteikto prioritāro aizņēmumu kopējo summu no viena miljona eiro līdz 1,5 miljoniem eiro, bet Rīgas valstspilsētai kā galvaspilsētai to paredzēts palielināt līdz sešiem miljoniem eiro, vienlaikus palielinot arī īstenojamo projektu skaitu līdz četriem. Līdz ar to katrai pašvaldībai tiktu nodrošināta iespēja īstenot savas noteiktās prioritātes.

Savukārt LPS portālu "Delfi" informēja, ka 2023. gadā speciālā dotācija, kura tiek pievienota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, pašvaldībām tiek nodrošināta 2022. gada apmērā, t.i. 45,2 miljoni eiro.

Šī gada sākumā spēkā stājās jaunais Pašvaldību likums, kas noteic pašvaldībām jaunas autonomās funkcijas, tāpēc LPS lūdza 2023.gadā un vidējā termiņā paredzēt papildu finansējumu pašvaldību budžetiem jauno pašvaldību autonomo funkciju izpildei. Pašvaldībām kā autonomās funkcijas ir noteiktas darbs ar jaunatni, dalība sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju, nodrošinot atskurbšanas pakalpojumu pieejamību, kā arī klimata pārmaiņu ierobežošanas veicināšana.

Ņemot vērā, ka jaunās funkcijas ir finanšu ietilpīgas un šī gada protokolā pusēm ir atšķirīgi viedokļi, LPS turpmākajās sarunās turpinās uzstāt uz nepieciešamību līdzfinansēt jaunās funkcijas no valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpat LPS turpinās iestāties par nepieciešamību mainīt IIN proporciju, nosakot, ka pašvaldību budžetā ieskaitāmi 80% no IIN ieņēmumiem. LPS uzskata, ka atgriešanās pie iepriekšējās IIN proporcijas 80/20 nodrošinātu pašvaldībām pietiekamus finanšu līdzekļus to darbības nodrošināšanai, funkciju īstenošanai, kā arī pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktībai līdzšinējā apmērā.

Vienošanās un domstarpību protokolā iekļauti nozaru ministriju jautājumi, tostarp pušu viedokļi pedagogu atalgojuma jomā, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta izmaksas jautājumā, kā arī jautājumos, kas skar pašvaldību ceļu un ielu tīkla uzturēšanu un sabiedriskā transporta nodrošināšanu reģionos.

Ar jautājumiem, kur šajā gadā nav izdevies panākt vienošanos, LPS turpinās strādāt arī šogad gaidāmajās ikgadējās sarunās ar nozaru ministrijām par 2024. gada un turpmāko gadu budžetu. Tāpat atsevišķi nozaru jautājumi tiks skatīti Ministru kabineta komitejas formātā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!