"Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) un pilnsabiedrības "SBRE" 220 000 latu vērtais līgums par Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanu tiks parakstīts nākamās nedēļas sākumā, šodien žurnālistiem sacīja VNĪ Būvniecības pārvaldes direktors Artis Dzirkalis.
Pēc viņa teiktā, līguma projekts šodien ir sagatavots un tas ir nosūtīts saskaņošanai "SBRE". "Plānojam, ka pirmdien līgums tiks parakstīts, un plānotā summa ir 220 000 latu," piebilda VNĪ pārstāvis.
Pēc Dzirkala sacītā, līgumā iekļauta ne tikai ugunsgrēka seku likvidēšana, bet arī būvgružu šķirošana, pagaidu jumta uzstādīšana un noma uz deviņiem mēnešiem, tāpat vienošanās paredz jumta demontāžu. "Līguma darbības laiks būs vairāk nekā pusgads," teica Dzirkalis.
VNĪ pārstāvis norādīja, ka joprojām nav finansiāli aplēsti ugunsgrēka nodarītie postījumiem, jo eksperti vēl izvērtē zaudējumu apjomu. "Kad būs skaidrs postījumu apjoms un projektētāji noskaidrojuši, kā to novērst, tad arī varēs aplēst izmaksas," skaidroja VNĪ Būvniecības pārvaldes direktors.
Šodien būvnieki sākuši darbus pie ugunsgrēka seku likvidēšanas, novācot būvgružus.
Rīgas pils rekonstrukcijas-restaurācijas projekta būvuzraugs Bruno Fībigs stāstīja, ka būvgruži no Svētku zāles tiks izvesti sestdien un svētdien, bet pagaidu jumts Svētku zālē varētu tikt pabeigts līdz nākamās nedēļas trešdienai.
Fībigs arī norādīja, ka ugunsgrēka dzēšanas rezultātā Svētku zālē cietušas pie sienām izvietotās gleznas. "Gleznas nav gājušas bojā, bet ūdens iedarbībā cietušas, tāpēc tās tiek ņemtas, attīrītas, slogotas, bet pēc tam pieņemsim lēmumu par to atjaunošanu," informēja eksperts.
Tāpat Fībigs stāstīja, ka pamatīgi cietuši mākslinieka Anša Cīruļa sienas un griestu gleznojumi Sūtņu zālē. "Ko ir pasaudzējusi uguns, to nav pasaudzējis ūdens. Uz sienas gleznojumiem parādās izsāļojumi, un gleznojums tiek bojāts. Izsaucām ekspertus un domāsim, kā šos gleznojumus saglabāt. Pāris nedēļu laikā pieņemsim lēmumu par unikālā gleznojuma saglabāšanu," sacīja Fībigs.
Viņš arī piebilda, ka viens no sarežģītākajiem darbiem būs pils Kastelas daļā, kur jumtu nāksies pārsegt ar jaunām sastatnēm no abām pusēm.
Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma prasīt Ministru kabinetam izveidot krīzes grupu jeb pārresoru vienību Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas procesa koordinēšanai, kā arī risināt citus saistītos jautājumus.
Tāpat valdībai tiek prasīts nodrošināt pietiekamu finansējumu pils atjaunošanas darbu segšanai. Ir ārkārtīgi daudz uzdevumu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, gan attiecībā uz pili, gan attiecībā uz muzeju vērtību saglabāšanu, norādīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V).
Lai Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidācija notiktu nekavējoties, deputāti vienojās lūgt Finanšu ministriju rast finansējumu tiešo Rīgas pils ugunsnelaimes seku likvidācijai.
Kā ziņots, VNĪ uzdevuši pilnsabiedrībai "SBRE" turpināt Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbus, vienlaikus paziņojot, ka tos neapmaksās no valsts līdzekļiem, jo tas būtu jādara būvniekiem vai apdrošinātājiem. VNĪ vērsušies pie "Baltijas apdrošināšanas nama", savukārt pilnsabiedrība "SBRE" - pie "BTA" ar atlīdzības pieteikumiem.
Ugunsgrēkā, kas plosījās naktī uz 21.jūniju, tika izpostīta Rīgas pils 3200 kvadrātmetru platībā.
"SBRE" kategoriski norobežojas no atbildības par ugunsgrēka izcelšanos. Būvnieki norāda, ka ugunsgrēks izcēlies telpās, kurās tiem neesot bijusi piekļuve, kā arī vairākas stundas pēc tam, kad objekta uzraudzība oficiāli tika nodota Militārajai policijai.
Valsts policija par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu.
