Savukārt Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīvas par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības.
Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks tika ieviests 1981.gadā. Sākot no 1997.gada vasaras, laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst.3 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst.4. Zinātniskie pētījumi liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, kā arī samazina ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaitu, bet negatīvi ietekmē cilvēka bioloģisko ritmu.
Eiropas Komisija ir lūgusi dalībvalstīm iesniegt viedokli par to, vai un kā šī laika maiņa ietekmē tautsaimniecību. Apkopojot visu ES dalībvalstu viedokļus, Eiropas Komisija sniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei un Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejai, kas pēc tā izvērtēšanas lems par vasaras laika režīma turpmāku piemērošanu vai nepiemērošanu arī turpmāk.
Latvijas viedoklis Eiropas Komisijai jānosūta līdz šā gada 30.aprīlim. Šobrīd EM speciālisti apkopo iedzīvotāju sniegtos viedokļus un gatavo Latvijas nostāju. Kā liecina internetā veiktā aptauja, iedzīvotāju domas dalās, savukārt lielākā daļa uzņēmēju pauduši viedokli, ka šī laika maiņa viņu biznesu neietekmē. Gala lēmumu, vai Latvijas atbalsta līdzšinējo sistēmu, kad pārgriežam pulksteņus divas reizes gadā, vai arī pretēji - turpmāk labāk būtu šo pāreju neveikt, pieņems Ministru kabinets.
Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā atbildīgā institūcija ir EM.
Papildu informācija par pāreju uz vasaras laiku pieejama EM mājaslapā internetā - "http://www.em.gov.lv". Savukārt informāciju par laiku visā pasaulē - par laika joslām, cik ir pulkstenis kādā konkrētā valstī vai pilsētā, par valstu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ var iegūt portālā "www.timeanddate.com".