Atbilstoši Satversmes tiesas likumam, šādu pieteikumu var iesniegt 20 Saeimas deputāti un, kā norāda VL-TB/LNNK, šis skaitlis "sasniegts ar uzviju". Pieteikumu ST parakstījuši kopumā 30 Saeimas deputāti – visi 14 VL-TB/LNNK frakcijas deputāti, 15 "Vienotības'' deputāti, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.
Kā portālam "Delfi" iepriekš pastāstīja "Vienotības" deputāts Aleksejs Loskutovs, ka pieteikumu nav parakstījis viņš, Andrejs Judins un Dzintars Ābiķis. Partijas vadītāja un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa jau iepriekš žurnālistiem teica, ka pieteikumu neparakstīs, lai nenonāktu interešu konfliktā, jo apstrīdēts tiek arī viņas vadītā Saeimas Prezidija lēmums. Savukārt VL-TB/LNNK sniegtā informācija liecina, ka pieteikumu nav parakstījis arī "Vienotības" deputāts Jānis Lāčplēsis.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka atsevišķi panti likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmums nodot Satversmes grozījumu projektu Saeimai un Saeimas Prezidija atzinums par tā nodošanu Saeimas komisijām neatbilst Satversmes 1. pantam, 77. pantam, 78. pantam un Latvijas Republikas proklamēšanas aktam.
ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa portālam "Delfi" pastāstīja, ka tagad ST kolēģijai ir jālemj par to, vai ierosināt lietu. Ja lieta tiks ierosināta, visticamāk, būs jāpieņem arī lēmums par pieteikumā prasīto pagaidu noregulējumu – referenduma apturēšanu; ST likums nosaka, ka tajā un tiesas reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus izlemj ST, kas nozīmē – par to lemj visi tiesneši kopā, skaidroja Pauliņa.
ST kolēģijai trīs tiesnešu sastāvā lēmums par lietas ierosināšanu vai atteikšanos to darīt jāpieņem mēneša laikā, tomēr, kā uzsvēra Pauliņa, tas esot maksimālais termiņš un kolēģija var izlemt arī ātrāk. Viņa pieļāva, ka kolēģija jautājumu varētu skatīt jau nākamnedēļ.
Pauliņa arī pastāstīja, ka lieta nodota ST otrajai kolēģijai, kuru vada tiesas priekšsēdētāja vietniece Aija Branta. Tās sastāvā ir arī Uldis Ķinis un Kristīne Krūma.
"Ir tikai pašsaprotami, ka ceļam prasību novērst likuma trūkumus, kas ir noveduši mūs pie valsts un tās tautas pamatvērtību apšaubīšanas, kā arī iespējamas tālākas valsts pamatu graušanas. Tikai 20 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas ar šo referendumu tiek mēģināts leģitimizēt okupācijas un genocīda sekas, un nav būtiskāka uzdevuma, kā novērst to,'' uzskata NA līdzpriekšsēdētājs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Tieslietu ministrs arī izteica nožēlu, ka "laikā, kad Eiropu un arī Latviju plosa ekonomiskā krīze, atsevišķi Latvijai nedraudzīgi spēki šo situāciju izmanto, lai vēl vairāk destabilizētu sociālo situāciju valstī".
NA atgādina, ka tās ministri jau iepriekš, valdībā lemjot par finansējuma piešķiršanu referenduma organizēšanai, balsoja "pret'', "tādējādi apliecinot šī referenduma antikonstitucionālo būtību". "Nacionālā apvienība jau paudusi stingru viedokli: ja referendums tomēr notiks, Latvijas pilsoņiem tajā jāpiedalās un jābalso "pret'' divvalodību," vēsta Līne.
Jau vēstīts, ka Nacionālās apvienības sagatavotajā pieteikumā lūgts apturēt ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu izsludināto tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē.
Tāpat iecerēts lūgt ST atzīt par neatbilstošu Satversmes 1., 77. un 78.pantam likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta 1.daļu, kas paredz - ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.
Par neatbilstošu šiem pašiem Satversmes pantiem pieteikuma izstrādātāji uzskata Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu par Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimai un parlamenta Prezidija atzinumu par grozījumu nodošanu visām Saeimas komisijām.
Pieteikumā uzvērts, ka likumā par tautas nobalsošanu Valsts prezidentam un Saeimai nav paredzētas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei un tajā nostiprinātiem pamatprincipiem. Tādēļ prezidents un Saeima nevar izlemt vēlētāju iesniegto likumprojektu nevirzīt tālāk gadījumos, kad konstatēts, ka tas neatbilst Satversmei.
Pieteikuma sagatavotāji uzskata, ka Satversmes 76.pants, kurā noteikta Satversmes grozīšanas kārtība, neparedz "Satversmes kodola" grozīšanu, un uzsver, ka latviešu valoda ir iekļauta šai pamatlikuma kodolā. Tāpat iesniedzēji uzsver, ka Satversmes 78.pants, kas paredz vēlētāju tiesības iesniegt likumprojektus, uzskatāms par "vispārīgu tiesību normu", un gadījumos, kad ar iesniegto likumprojektu tiek mainīts "Satversmes kodols", tas neesot piemērojams.
Savukārt likumdevējam esot pienākums ņemt vērā Satversmes 1.pantu, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, un paredzēt likumā procedūru, kādā šāds valsts pamatus grozošs likumprojekts būtu noraidāms.
Referenduma apturēšanu pieteikuma sagatavotāji lūdz kā pagaidu līdzekli, lai nodrošinātu ST sprieduma izpildi. Viņi uzskata, ka tiesvedība būtu efektīva un noslēgtos ar reāli izpildāmu spriedumu tikai gadījumā, ja līdz ST sprieduma pasludināšanai tautas nobalsošana tiktu apturēta.