Jautājumu padziļināti pētījusi apvienība "Pilsēta cilvēkiem", kuras valdes loceklis Rūdolfs Golubovs portālam "Delfi" skaidro, ka no 2020.gada oktobra līdz šim brīdim standartam atbilstošā infrastruktūra, kas šobrīd ir izbūvēta, ir 31,8 kilometri, kur 3,5 kilometri ir veloinfrastruktūra tikai vienā virzienā (Čaka ielā), kas apvienības ieskatā nav uzskatāma par pilnvērtīgu.
Taču kopējā infrastruktūra, kas veidota šajā laikā, ir 33,9 kilometri. Šāds rezultāts iegūts, neskaitot dzēsto veloinfrastruktūru (Čaka ielā), bet ieskaitot šobrīd būvdarbu laikā neizmantojamo veloinfrastruktūru Purvciemā.
"Mums gan ir aizdomas, ka izskanējušie 32 kilometri ir neskaitot Daugavgrīvas veloceļu, jo tas tiks pabeigts tikai pavasarī, bet skaitot velojoslas katru virzienu atsevišķi. Ja tā ir darīts, tas, mūsuprāt, ir nepieņemami, jo ielu garums netiek skaitīts katram virzienam atsevišķi, tāpēc tas ir nepareizi to darīt veloinfrastruktūras gadījumā," komentē Golubovs.
Arī sociālajos tīklos izskan pieņēmumi, ka velojoslu garums "reizināts ar divi", jo vēl kādā citā aprēķinā iegūts rezultāts 16 kilometri.
Tomēr, lai arī kopējā infrastruktūras garuma aprēķini un rezultāti atšķiras, izrietot no diskusijām sociālajos tīklos, kā arī domes un apvienības "Pilsēta cilvēkiem" paustā portālam "Delfi", nevarētu apgalvot, ka šajā jomā nav nekādas kustības.
Veloinfrastruktūra rodas dažādi
Domē iezīmē, ka kopš 2020. gada veloinfrastruktūra ir Sporta un Krasta ielā, Lucavsalā, A. Čaka ielā, uz Jorģa Zemitāna tilta, kā arī īstenots veloceļa "Centrs – Dārziņi – Rumbula" posms no Dienvidu tilta līdz Ķengaraga ielai.
Savukārt pērn veloinfrastruktūra ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem tika ieviesta četros posmos, veidojot apkaimju savienojumu ar pilsētas centru, atzīmē domē, piebilstot, ka velojoslas ierīkotas arī Bruņinieku ielā.
Kopumā, pēc domē paustā, veloinfrastruktūra ir ieviesta gan ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, gan, veicot ielu seguma atjaunošanas darbus, izbūvējot velojoslas.
Tāpat šogad esot izbūvēts trūkstošais veloinfrastruktūras posms Slokas ielā, posmā no Kurzemes prospekta līdz Babītes novada robežai, kā arī veloceļš "Centrs – Ziepniekkalns".
Nākamā gada plāni – pēc budžeta sadales
Nākamgad esot iecerēts pabeigt aptuveni 12 kilometru garo veloceļu "Imanta – Daugavgrīva". Paralēli arī noritot darbs pie Velokoncepcijas atjaunošanas, stāsta domē, par jauniem projektiem sīkāku informāciju solot nākamgad, pēc budžeta sadalīšanas.
Izcelta tiek arī jaunā Veloinfrastruktūras nodaļa, kas izveidota kā Satiksmes departamenta struktūra un kura izstrādājot šīs jomas ilgtermiņa vīziju.
Taču arī šeit viedokļi dalās, apvienībai uzskatot, ka "dome tikai daļēji izpilda solījumus veloinfrastruktūras izveidē un process notiek lēnāk nekā mēs to būtu vēlējušies". Vienlaikus gan organizācija novērtē, ka "par to tomēr tiek domāts un, lai gan "Jaunā Vienotība" sākotnēji to negribēja, tomēr tika panākta Velonodaļas izveide Rīgas domes Satiksmes departamentā".
Novērtējumu starpā organizācija gan arī neslēpj kritiskākus komentārus, norādot, ka ne tuvu netop 30 kilometri veloinfrastruktūras gadā, bet gan drīzāk 15 kilometri gadā. Apvienība negatīvi vērtē to, ka pērn "veloinfrastruktūra tika politizēta, un politiķi vai nekvalificēti satiksmes eksperti lēma par velojoslu dzēšanu sabiedrības spiediena rezultātā", konkrētāk norādot uz A. Čaka ielas un Duntes ielas nodzēstajām velojoslām.
Pretruna priekšvēlēšanu solījumiem
Organizācija rezumē, ka veloinfrastruktūras attīstība joprojām nav augstā prioritātē, kas ir pretrunā ar priekšvēlēšanu solījumiem.
"Piemēram, šogad tika realizēti pirms pieciem gadiem rasēti projekti – veloceļi "Imanta-Daugavgrīva" un "Mūkusalas promenāde - Ziepniekkalns". Ir pozitīvs fakts, ka tiem tika piešķirts finansējums, tomēr, diemžēl, projektos, piemēram, joprojām ir posmi, kas neatbilst LVS 190-9 Standarta 9. daļai "Velosatiksme", kā arī veloceļš pārtrūkst katrā iebrauktuvē, nenodrošinot fizisku prioritāti velobraucējiem," skaidro Golubovs.
Jautājumi arī ir par nākotnes plāniem. Domē norāda, ka nākamgad plānots pabeigt aptuveni 12 kilometru garo veloceļu "Imanta – Daugavgrīva", savukārt par pārējo sīkāka informācija tiks sniegta pēc budžeta sadalīšanas.
Apvienībai gan esot zināms, ka taps velojoslas Dzirnavu ielā un veloceļi Maskavas ielas sākumā, un 13. janvāra ielas sākumā, Gogoļa ielā pie stacijas, kā arī Mūkusalas promenādē. Tomēr kopumā, pēc "Pilsēta cilvēkiem" aprēķina, to garums sasniegs vien piecus kilometrus. Vienlaikus "baumu līmenī ir plāns veidot velojoslas apkaimēs padsmit kilometru garumā, bet par to neviens vēl nevar konkrēti atbildēt", piebilst organizācijā.
Cita starpā "Pilsēta cilvēkiem" arī gaida Atveseļošanās un noturības mehānisma projektus ar maģistrālajiem veloceļiem uz Pierīgu un lielo tiltu, cerot uz "normālu veloinfrastruktūru uz tiem, ko plānots realizēt līdz 2026. gadam, ja krīze neieviesīs savas korekcijas".
Kā vēstīts, augusta sākumā Rīgas domes Satiksmes departamentā darbu sāka Veloinfrastruktūras nodaļa. Tās galvenais uzdevums ir veicināt veloinfrastruktūras attīstību Rīgā.
Nodaļai sākot darbu, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV) norādīja, ka aizvien vairāk rīdzinieku maina savus paradumus, izmantojot dabai draudzīgākus mikromobilitātes pārvietošanās rīkus.
Nodaļas izveidošanas galvenais mērķis ir apvienot nozares speciālistus, kuri uzlabotu jau esošās velosatiksmes infrastruktūru Rīgas ielās, kā arī plānotu tās turpmāko attīstību. Tāpat veloinfrastruktūras nodaļas darbs ietver nozares politikas izstrādi un ieviešanu, kā arī iesaisti būvniecības ieceru projektēšanas procesa plānošanā un organizēšanā.
