40 cilvēki no Valsts prezidenta saņem augstus valsts apbalvojumus
Foto: LETA

Ceturtdien Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un tā goda zīmju un Atzinības krusta pasniegšanas svinīgajā ceremonijā Valsts prezidents Valdis Zatlers augstos valsts apbalvojumus piešķīris 40 cilvēkiem.

"Šī ir īpaša ceremonija, jo tā notiek Lāčplēša dienā. Līdz ar mums šodien ir gan kareivji, gan sociālie, kultūras darbinieki, sportisti, vēstures piekopēji - katrs ir sniedzis savu devumu Latvijai, veidojuši Latviju tādu, kāda tā ir. Novēlu godam kalpot savai profesijai un valstij arī turpmāk," ordeņu pasniegšanas ceremonijas sākumā uzrunu teica Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Kā teica ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa ieguvējs par nopelniem kamaniņu sporta attīstībā Latvijā Pēteris Cīmanis, viņam esot patiess prieks, ka kamaniņu sports latviešiem ir sniedzis gandarījumu par savu valsti un tās sasniegumiem.

Savukārt otra ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa ieguvēja par nesavtīgu ieguldījumu Latvijas ārpolitikā un ārpus tās Māra Treimane norādīja, ka "cilvēks domā, bet Dievs dara - gods kalpot Latvijai!".

Ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotā Valmieras teātra aktrise Ligita Dēvica teica, ka "gadu gaitā ir radies jautājums, vai aktiera darbs vispār kādam ir vajadzīgs, bet šis apbalvojums pierāda, ka teātris tiešām ir vajadzīgs".

Svinīgajā ceremonijā, Lāčplēša dienā apbalvoti tika gan karavīri, gan sociālie un kultūras darbinieki, kā arī sportisti, policijas darbinieki, mākslinieki, vēsturnieki un būvnieki.

Ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvots arī Jaunjelgavas novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Dimitrijevs, Rundāles pils restaurators Gunārs Grīnfelds, ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš, tekstilmāksliniece Laima Kaugure, aktrise Maiga Krauze (Grīnberga), rakstnieks Jānis Lejiņš, Iļģuciema cietuma kapelāne Rudīte Losāne, operāciju māsa Lolita Misiņa, sabiedriskais darbinieks Jānis Ozols un sabiedriskais darbinieks Juris Putriņš.

Tāpat pie piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa tika arī Latvijas nacionālās kamaniņu sporta izlases konstruktors Mārtiņš Rubenis, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktore Svetlana Semenko, Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktors Gunārs Stradiņš, profesors Bruno Strautiņš, medicīnas doktore Ilga Urtāne, aktrise un režisore Venta Vecumniece un sabiedriskais darbinieks Uldis Veldre.

Savukārt Triju Zvaigžņu ordeņa Zeltītu goda zīmi ieguvuši Latvijas Ugunsdzēsības muzeja darbinieks Spodris Kurmiņš un sabiedriskais un kultūras darbinieks Oļģerts Stengrevics.

Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba goda zīmi ieguvis sabiedriskais un kultūras darbinieks Romualds Zarembo.

Ar trešās šķiras Viestura ordeni apbalvoti tika NATO Bruņoto spēku Eiropā Virspavēlniecības štāba nacionālais militārais pārstāvis NATO Alianses operacionālajā pavēlniecībā pulkvedis Ainārs Ozoliņš un Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieks pulkvedis Aleksandrs Šukšins.

Bet ar ceturtās šķiras Viestura ordeni apbalvoti pulkvežleitnants Vadims Juniks, pulkvežleitnants Viktors Klinge, atvaļinātais pulkvežleitnants Aivars Kārlis Pētersons un Zviedrijas Karalisko Gaisa spēku rezerves majors Jans Peters Sjēlins.

Ar piektās šķiras Viestura ordeni apbalvoti tika kapteinis Pēteris Plečkens, kultūras un tradīciju pētniece Edīte Sondoviča, kapteinis Aleksandrs Strods, kapteinis Guntis Tauriņš un kapteinis Juris Višņakovs.

Viestura ordeņa Sudraba goda zīmi ieguva virsseržants Sergejs Baranovs, seržants Mārtiņš Dāboliņš un virsseržants Artūrs Kaulakāns. Bet ar Viestura ordeņa Bronzas goda zīmi tiks apbalvoti dižkareivis Kristaps Bantersons un dižkareivis Raitis Novickis, savukārt par Atzinības krusta kavalieri tiks iecelta ārste Kamena Kaidaka.

Jau ziņots, ka arī vakar, 10.novembrī, notika svinīgā ceremonija, kur pēc nāves apbalvoto un par Viestura ordeņa lielkrusta komandieriem atzīto cilvēku ģimenes glabāšanā saņems par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā piešķirtos Viestura ordeņus.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form