Pensiju likuma grozījumi, kas stājas spēkā no 1.janvāra, liek aptuveni 4500 skolotājiem izvēlēties, vai turpināt darbu un saņemt daļu pensijas, vai arī nestrādāt.
No minētajiem četriem ar pusi tūkstošiem skolotāju puse - 2500 - ir neaizstājami skolas darbā, liecinot vēl mācību gada sākumā veiktā aptauja skolās.

Ministrija sagatavos speciālu anketu un izsūtīs to visām rajonu skolu valdēm. Anketas pamatā būs lūgums sniegt informāciju par skolotāju skaitu, kas gatavojas nākamajā gadā darbu atstāt.

"Tādējādi mūsu rīcībā būs reāli dati.. un mēs vienkārši redzēsim reālo situāciju," skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) preses sekretāre Ilze Āķe.

Vēlamais datums, kad skolu valdēm būtu jāapkopo dati un jāiesniedz tie ministrijā, ir nākamā gada 4.janvāris. Skolēniem līdz 10.janvārim ir brīvdienas un līdz tam laikam būtu labi uzzināt situāciju skolās, sacīja preses sekretāre.

Par IZM iespējām palīdzēt esošajā situācijā Āķe sacīja, ka "likums ir likums un to mēs grozīt nespējam". Viņasprāt, viena no iespējām, kā varētu noturēt skolotājus vismaz līdz mācību gada beigām, ir pašvaldību centieni meklēt līdzekļus papildu piemaksām.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) BNS informēja, ka līdz 21.decembrim, kad notiks LIZDA padomes sēde, lūgs izglītības iestādēm apkopot datus par to, cik skolotāji vēlas iesniegt atlūgumus likuma grozījumu dēļ.

LIZDA darbiniece Zinaīda Cirmane BNS stāstīja, ka skolotāji zvana un pauž uztraukumu par nākotni. Lielu satraukumu paudusi Bauskas 1.vidusskolas direktore, kas paziņojusi, ka 18 skolotāji iesnieguši atlūgumus un tikai divus skolotājus varot aizvietot.

Tādēļ 21.decembrī LIZDA padomes sēdē apkopotos datus izskatīs un lems par iespējamo tālāko rīcību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!