Arī ministrijā norādīja, ka, ja izpildu lieta jau ir vērsta uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādē, parādnieki ir aicināti sazināties ar tiesu izpildītāju un informēt par kontu, kurā saņemts atbalsta maksājums, lai tiesu izpildītājs varētu precizēt apķīlājuma rīkojumu. Informācija par parādnieka kontos esošo naudas līdzekļu izcelsmi ir zināma vienīgi pašam parādniekam. Zvērinātam tiesu izpildītājam, dodot kredītiestādei rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu, ir pienākums norādīt precīzu apķīlājamās summas apmēru, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos piedziņas ierobežojumus un no parādnieka saņemto informāciju.
Ja parādnieks zvērināta tiesu izpildītāju laikus nav brīdinājis par saviem ienākumu veidiem, īstenojot izpildu darbības, var veidoties situācija, kad apķīlātas tiek arī tādas naudas summas, pret kurām piedziņu nedrīkst vērst. Tāpēc parādniekam ir pienākums laikus informēt zvērinātu tiesu izpildītāju par kontu, kurā tam tiks ieskaitīts likumprojektā noteiktais pabalsts, lai novērstu tā pakļaušanu piedziņai.
Ministrijā atzīmēja, ka piedziņa nevar tikt vērsta uz šādiem ienākumu veidiem:
- atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
- kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
- darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
- sociālās palīdzības pabalstiem;
- bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.
Jau vēstīts, ka Labklājības ministrija izskatīšanai valdības sēdē otrdien, 16. februārī, iesniegusi sagatavotos grozījumus "Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā", kuru mērķis ir sniegt vienreizēju atbalstu ģimenēm ar bērniem.
Paredzams, ka Ministru kabinets otrdien likumprojektu atbalstīs un nosūtīs Saeimai, kam būs jāsaka savs vārds. Saeimā, visticamāk, šis jautājums gūs plašu atbalstu un tiks ātri izskatīts, jo pat vairāki opozīcijas pārstāvji publiski pozitīvi novērtējuši pirmdien valdošās koalīcijas panākto vienošanos par 500 eiro vienreizēju atbalstu katram bērnam Covid-19 krīzes laikā.
Ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz, ka 500 eiro pabalsts tiks izmaksāts par kopumā 364 097 bērniem un šim mērķim tiks tērēti 182 miljoni eiro. Šo vienreizējo finansiālo atbalstu segs no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", portālu "Delfi" informēja Labklājības ministrijā.
500 eiro tiks izmaksāti par katru bērnu personai, kurai laikposmā no 2021. gada 1. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām.
Atbalsts tiks izmaksāts arī par bērniem, kas piedzims ārkārtējās situācijas laikā – līdz 6. aprīlim.
500 eiro pabalstu par katru bērnu izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) automātiski – bez iesnieguma. No izmaksātā atbalsta netiks atskaitīti nodokļi, veikta parādu piedziņa un ieturējumi. Šo atbalstu neņems vērā, vērtējot atbilstību maznodrošinātas/ trūcīgas ģimenes (personas) statusam.
500 eiro atbalstu par katru bērnu ģimenes saņems līdz 31. martam, bet personas, kurām tiesības uz pabalstu radīsies no 1. marta līdz ārkārtējā situācijas beigām – 30 dienu laikā pēc bērna kopšanas pabalsta līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalsta pieprasīšanas. Ja naudu nepaspēs pārskaitīt kopā ar ģimenes valsts pabalstu, tad tiks veikts atsevišķs maksājums.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (PCL/KPV LV) ir pārliecināta, ka tas ir būtisks solis, lai palīdzētu cilvēkiem, kuru ienākumi krīzes laikā krasi samazinājušies: "Tas ir līdz šim nebijis atbalsta veids, kuru es rosināju jau pirms gada – pandēmijas sākumā. Man ir prieks, ka beidzot izdevies panākt atbalstu naudas izteiksmē nozīmīgai palīdzībai. Pozitīvi ir tas, ka ģimenes netiks šķirotas pēc ienākumiem, jo krīzes situācijā ir cietusi gandrīz ikviena mājsaimniecība. Kādam šī nauda dos iespēju iegādāties datoru attālinātām mācībām, citi to tērēs apģērba, sadzīvisku lietu vai ikdienā nepieciešamu preču iegādei. Sarunās ar koalīcijas partneriem es centīšos panākt atbalstu arī manam priekšlikumam par 200 eiro finansiālu atbalstu senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām."
"Delfi" jau ziņoja, ka valdošās koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē pirmdien, 15. februārī, panākusi vienošanās, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā Covid-19 krīzes laikā.
