Puse (53 %) iedzīvotāju Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu uzskata par nozīmīgu svētku dienu. Šādus datus uzrāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" 2009. gada aprīlī veiktais pētījums.
Pētījuma rezultāti rāda, ka piektā daļa (19 %) Latvijas iedzīvotāju 4. maiju uzskata par ļoti nozīmīgu dienu, kuru vienmēr atzīmē, un 34 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 59 gadiem uzskata par maznozīmīgu dienu, ko reizēm atzīmē. Kopumā 53 % uzskata to par svinamu dienu un mēdz to atzīmēt. Savukārt gandrīz desmitā daļa (9 %) iedzīvotāju neatzīmē 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu.

Salīdzinoši biežāk Latvijas Republikas Neatkarības pasludināšanas dienu par nozīmīgu uzskata šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 59 gadiem, latvieši, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, tie, kas dzīvo vieni paši, kā arī Pierīgas un Vidzemes iedzīvotāji.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 59 gadiem, kuri atzīmē Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu, šo dienu pavada kopā ar ģimeni - attiecīgi 20 % iedzīvotāju šos svētkus svin kopā ar ģimeni. Nākamie izplatītākie 4. maija atzīmēšanas veidi ir apmeklēt publiskus pasākumus (16 %), gatavot svētku mielastu (10 %), kā arī atpūšoties (9 %) un pavadot laiku kopā ar draugiem (8 %).

Ar ģimeni kopā 4. maiju biežāk pavada iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, precētie, iedzīvotāji, kuri dzīvo 5 un vairāk cilvēku ģimenē, pašnodarbinātie, laucinieki, kā arī Pierīgas un Zemgales iedzīvotāji. Savukārt publiskos pasākumus biežāk apmeklē iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 24 gadiem, latvieši, neprecētie, kā arī tie, kas dzīvo vieni paši, tāpat studenti un skolnieki.

Savukārt 1. maija Darba svētkus piektā daļa (19 %) Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 59 gadu vecumā saista ar tradīciju, mantojumu no Padomju Savienības laikiem. Nākamās biežāk minētās asociācijas ir - diena par godu strādājošajiem (10 %), kā arī papildus brīvdiena, atpūtas diena (8 %) un starptautiski svētki (8 %).

Tāpat 5 % no iedzīvotājiem 1. maiju saista ar Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Jāatzīmē, ka liela daļa (25 %) iedzīvotāju atzinuši, ka nezina kāpēc tiek atzīmēta šī diena.

1. maija svētkus ar mantojumu no Padomju Savienības laikiem saista biežāk iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 59 gadiem, cittautieši, iedzīvotāji ar personīgajiem ienākumiem līdz 100 latiem, kā arī rīdzinieki. Savukārt starp tiem, kas nezina, kāpēc tiek atzīmēti Darba svētki, biežāk ir sievietes, iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, iedzīvotāji ar ģimenes ienākumiem līdz 100 latiem, laucinieki, kā arī Kurzemē dzīvojošie.

Aptauju mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra "TNS Latvia" veica laikā no 2009. gada no 20. līdz 27. aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 59 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!