Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula lēmumu 79 sabiedrības pārstāvjiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis (piešķirts 34 personībām), Viestura ordenis (piešķirts 10 personībām) un Atzinības krusts (piešķirts 35 personībām), informē Valsts prezidenta kanceleja.
Ordeņu kapituls 2022. gada 4. aprīlī nolēma atsākt augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – pasniegšanu atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 56. panta pirmajai daļai, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuri ar savu darbu, aktīvo pilsonisko stāju un uzticīgu kalpošanu Latvijai godam pelnījuši augstāko valsts atzinību.
Apbalvojumus saņem izcilas personības visdažādākajās jomās, skaidro kancelejā. Tie ir mediķi, kuri drosmīgi un pašaizliedzīgi rūpējās par sabiedrības veselību un drošību Covid-19 pandēmijas apstākļos, izcili kultūras darbinieki, militārpersonas, robežsargi un Valsts policijas amatpersonas, kuras sargā mūsu valsts drošību, tiesu sistēmas pārstāvji, zinātnieki, skolotāji, uzņēmēji, pašvaldību darbinieki, nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, vēsturnieki, novadpētnieki, sabiedriskie darbinieki. Tie ir cilvēki, kuri ar savu darbu stiprinājuši demokrātisku, tiesisku un nacionālu Latviju.
"Patiesi priecājos, ka Ordeņu kapitulam Latvijas Neatkarības atjaunošanas 32. gadadienā ir iespēja godināt un apbalvot cilvēkus, kuru atbildīgais, profesionālais un sabiedriskais ieguldījums dara mūsu dzīvi Latvijā labāku. Valsts apbalvojums – tā ir Latvijas valsts vārdā izteikta pateicība, vienlaikus gods un pienākums godprātīgi strādāt savas tautas un savas valsts labā arī turpmāk," skaidro Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte.
Par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri iecelti:
- Konrāda Adenauera fonda pārstāvniecības Baltijas valstīs vadītāja Elizabete Bauere (Elisabeth Bauer),
- Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova,
- Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma
- kinorežisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Dāvis Sīmanis.
Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku nolemts iecelt:
- kinorežisoru un operatoru Andreju Apsīti,
- grupas "Pērkons" solistu Raimondu Bartaševiču,
- jaunuzņēmumu investoru,
- "TechHub Riga" valdes priekšsēdētāju, "TechChill" valdes locekli, zemessargu Andri K. Bērziņu,
- rakstnieku Māri Bērziņu,
- mākslinieku Andri Breži,
- arhitekti, "Arhitektes Ināras Caunītes biroja" vadītāju Ināru Caunīti,
- Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītāju, baletmeistari Elgu Drulli,
- kinooperatoru Viktoru Grībermanu,
- mākslinieku, Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesoru Kristapu Ģelzi,
- kostīmu mākslinieci, scenogrāfi, gleznotāju Annu Heinrihsoni,
- kostīmu mākslinieci, scenogrāfi Kristīni Jurjāni,
- valodnieci, ilggadējo Baltiešu studiju centra Stokholmas Universitātē pētnieci Baibu Kangeri,
- Latvijas Nacionālā baleta solistu Zigmāru Kirilko,
- žurnālistu, zemessargu Ati Klimoviču,
- Jaunā Rīgas teātra aktrisi, kino režisori Elitu Kļaviņu,
- rakstnieku, bijušo žurnāla "Avots" galveno redaktoru Aivaru Kļavi,
- kostīmu mākslinieci Ievu Kundziņu,
- filmu direktoru, producentu Kristianu Luhaeru,
- arhitektu, arhitektu biroja "Mailitis Architects" vadītāju, Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta veidotāju Austri Mailīti,
- mākslinieku, "Dd studio" vadītāju Jāni Mitrēvicu,
- ilggadējo Kuldīgas pilsētas arhitektu, restauratoru Aldi Orniņi,
- rakstnieci Gundegu Repši,
- SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" valdes locekli Grigoriju Semjonovu,
- grupu "Menuets" un "Pērkons" mūziķi, televīzijas režisoru Juri Sējānu,
- izdevniecības "Dienas Grāmata" direktori un galveno redaktori Daci Sparāni-Freimani,
- vēsturnieku, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieku, zemessargu Zigmāru Turčinski.
Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri nolemts iecelt:
- latviešu sabiedrisko darbinieci Norvēģijā Andu Nordmo,
- ilggadējo Maskavas latviešu kora "Tālava" māksliniecisko vadītāju un diriģenti Tamāru Semičevu,
- latviešu sabiedrisko darbinieci Kanādā Laumu Stikuti,
- latviešu sabiedrisko darbinieku Norvēģijā Hariju Valdmani,
- ilggadējo latviešu sabiedrisko darbinieku Vācijā Pēteri Vīgantu
Par Viestura ordeņa komandieri nolemts iecelt nacionālās pretošanās kustības dalībnieku Jāni Zemtauti.
Par Viestura ordeņa virsnieku nolemts iecelt:
- sabiedrisko darbinieku, nacionālās pretošanās kustības dalībnieku Imantu Grāvīti,
- Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes norīkotu komandiera rīcībā, pulkvežleitnantu Gunāru Grikmani,
- NBS Gaisa spēku mācību centra komandieri, majoru Modri Kairišu,
- Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieku (robežkontroles un imigrācijas jautājumos), pulkvežleitnantu Juri Kusiņu,
- Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Speciālo uzdevumu bataljona komandieri, pulkvežleitnantu Andri Mačtamu,
- ebreju glābēju no nāves nacistu okupētajā Latvijā, sabiedrisko darbinieci Valentīnu Rasnaču.
Apbalvot ar Viestura ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi nolemts Latvijas Republikas Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes virsseržanta amatā galveno virsseržantu Aigaru Kašu.
Apbalvot ar Viestura ordeņa otrās pakāpes (sudraba) goda zīmi nolemts Latvijas Republikas Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Zemessardzes 27. kājnieku bataljona 1. kājnieku rotas virsseržanta amatā virsseržantu Arnoldu Bahmani, NBS Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes 2. mehanizētā kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas vadības grupas vecākā speciālista amatā seržantu Valteru Laicānu.
Par Atzinības krusta lielvirsnieku nolemts iecelt Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.
Par Atzinības krusta komandieri nolemts iecelt:
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" direktoru, akadēmiķi, profesoru Aivaru Bērziņu,
- Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru Juri Jurisu,
- SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāra "Gaiļezers" Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītāju, neirologu, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Gunti Kareli,
- Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, vadošo pētnieku, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesoru, akadēmiķi Jāni Kloviņu,
- ģimenes ārsti, Balvu pilsētas "Līgas Kozlovskas ģimenes ārsta prakses" vadītāju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidenti Līgu Kozlovsku,
- Latvijas pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora pienākumu izpildītāju Kristīni Līci,
- Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskā kultūras un mediju menedžmenta maģistra studiju apakšprogrammas dibinātāju, goda profesoru Klausu Pēteru Nēbelu (Klaus Peter Nebel).
- SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" laboratorijas "Latvijas Infektoloģijas centrs" vadītāju, laboratorijas galveno speciālistu Sergeju Ņikišinu,
- SIA "Rīgas 2. slimnīca" valdes priekšsēdētāju, Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedras docētāju Sandri Petroni,
- VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Internās medicīnas klīnikas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāju, pneimonoloģi Daci Žentiņu.
Par Atzinības krusta virsnieku nolemts iecelt:
- medicīnas centra "ARS" direktori veselības aprūpes jomā Guntu Babausku,
- tautas lietišķās mākslas meistari Liliju Balgalvi-Treimani,
- zvērinātu advokātu, Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda valdes locekli Sandi Bērtaiti,
- gaismu mākslinieku, gaismu inženieri, Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta veidotāju Normundu Bļasānu,
- mūziķi, pedagogu, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktoru Aivaru Broku,
- medicīnas centra "ARS" logopēdi Anastasiju Irbi,
- Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrvienības "Zemkopības institūts" vadošo pētnieku, valsts emeritēto zinātnieku Aldi Jansonu,
- mākslas vēsturnieci Dainu Kraukli,
- medicīnas centra "ARS" pediatri, neonatoloģi Silviju Latkovsku,
- Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesoru Viesturu Lāriņu,
- RSU Medicīnas fakultātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas profesori Ināru Loginu,
- RSU Medicīnas fakultātes Anatomijas un antropoloģijas institūta direktori, Morfoloģijas katedras vadītāju, profesori Māru Pilmani,
- Balvu slimnīcas Covid-19 nodaļas ārsti, pneimonoloģi, alergoloģi, kardioloģi Sarmīti Pužuli,
- literatūrzinātnieci, Rīgas Franču liceja latviešu valodas un literatūras skolotāju Litu Silovu,
- uzņēmēju, Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta īstenotāju Artūru Šmitu,
- uzņēmēju, SIA "Gemoss" dibinātāju un valdes locekli Ievu Treiju,
- bijušo Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktori Maiju Vanagu, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieci Māru Zirnīti.
Par Atzinības krusta kavalieri nolemts iecelt:
- Sēlijas novadpētnieci Lidiju Ozoliņu,
- bijušo Nīcas novada domes priekšsēdētāju Agri Petermani,
- sabiedrisko darbinieku, Latvijas Jūrniecības savienības biedru Gintu Šīmani,
- sabiedrisko darbinieci, misijas "Pakāpieni" vadītāju Danuti Šulci,
- sabiedrisko darbinieku, misijas "Pakāpieni" vadītāju Viljamu Šulcu,
- Vidzemes novada pūtēju orķestru virsdiriģentu, pūtēju orķestra "Smiltene" māksliniecisko vadītāju, pedagogu Pēteri Vilku
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
