Otrdien Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā izskatīs Reģionālās attīstības likumprojektu, žurnālistiem šovakar pēc koalīcijas padomes sēdes pavēstīja Saeimas apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšsēdētājs, Budžeta un finansu komisijas vadītājs Vents Balodis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Balodis atgādināja, ka 6.decembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja šo normatīvo aktu, taču neatzina to par steidzamu. Tā kā likumam jāstājas spēkā 2002.gada 1.janvārī, to nepieciešams pieņemt valdībā Satversmes 81.panta kārtībā Saeimas brīvdienu laikā. Pēc Saeimas darba atjaunošanas visi valdības pieņemtie normatīvie akti jāpārapstiprina parlamenta deputātiem.

6.decembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Reģionālās attīstības likuma projektu, kura mērķis ir veicināt un nodrošināt valsts līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, ievērojot teritorijas un tās daļu īpatnības un attīstības iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabas un kultūrvides raksturīgās īpatnības un attīstības potenciālu.

Līdz ar likuma pieņemšanu tiks mērķtiecīgāk un efektīvāk izlietoti valsts budžeta un ārvalstu palīdzības, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansu resursi, kas tiek novirzīti dažādiem reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem.

Tas savukārt pārskatāmā nākotnē ļaus panākt, lai valsts attīstības rādītāji - iekšzemes kopprodukts (IKP), pievienotās vērtības daļa produkcijas cenā, darba atalgojums, pirktspēja, investīciju un uzkrājumu līmenis - tuvinātos ES dalībvalstu vidējiem rādītājiem, notiekot gan ārējai konverģencei starp Latviju un ES, gan iekšējai konverģencei starp dažādām teritorijām valsts iekšienē. Tas ļautu samazināt atpalikušo reģionu skaitu un paaugstināt visu valsts iedzīvotāju labklājību.

Lielākais likuma normu ieviešanas efekts uz ekonomiskās izaugsmes tempiem esot paredzams tieši atpalikušajos Latvijas reģionos, bet, neapšaubāmi, likuma normu ieviešanai būšot pastarpināta ietekme arī uz ekonomiskā ziņā labvēlīgām valsts teritorijām: pirktspējas pieaugums un kopējā noieta tirgus palielināšanās ir starp galvenajiem valsts ekonomiskās augšupejas garantiem. Šī izaugsme nozīmē Latvijas makroekonomiskās attīstības radītāju ātrāku tuvināšanos ES vidējiem lielumiem, kas nenoliedzami ir viena no Latvijas Republikas attīstības prioritātēm.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form