Ar šādiem aprēķiniem trešdienas vakarā Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" iepazīstināja Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktora vietniece Rita Pētersone.
Turpretim aptuveni 2% iedzīvotāju ik gadu NĪN dzīvojamām platībām nāksies maksāt 30 latus un vairāk. Šiem cilvēkiem pieder dzīvokļi, kuru kadastrālā vērtība sasniedz vismaz 30 000 latu.
Kā raidījumā atzīmēja Pētersone, denacionalizētajos īres namos NĪN dzīvojamām platībām būs jāmaksā īpašniekam, nevis īrniekam.
Saskaņā ar VZD apkopoto informāciju Latvijā ir tikai piecas privātmājas, kuru kadastrālā vērtība pārsniedz 500 000 latu. Tas nozīmē, ka pēc pašreiz prognozētajām nodokļa likmēm par šiem īpašumiem NĪN dzīvojamai platībai būs vismaz 500 lati gadā.
Lielākai daļai jeb aptuveni 80% privātmāju īpašnieku gadā NĪN dzīvojamai platībai būtu jāmaksā līdz desmit latiem gadā, bet virs 30 latiem gadā šis nodoklis būtu jāmaksā apmēram 5% privātmāju īpašnieku, raidījumā "100.pants" norādīja Pētersone.
Kā ziņots, nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamām platībām turpmāk varētu būt 0,1% no īpašuma kadastrālās vērtības. Par šo pirmdien panākto koalīcijas partiju pārstāvju vienošanos žurnālistus informēja Pilsoniskās savienības Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile.
Savukārt, lai izvairītos no iespējamās situācijas, ka atsevišķās pašvaldībās mājokļa nodoklis ir neadekvāti liels, bet citās pat nesedz tā administrēšanas izmaksas un nenodrošina tā iekasēšanas mērķi, plānots ieviest minimālo nodokļa likmi piecu latu apmērā, trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
Pēc Finanšu ministrijas rēķiniem, NĪN dzīvojamām platībām jaunā likme nākamā gada valsts budžetā varētu dot 6,5 miljonus latu.