88 gadu vecumā mirusi akadēmiķe Rita Kukaine
Foto: DELFI

Šī gada 29.janvārī 88 gadu vecumā mirusi Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe, ilggadēja LZA Mikrobioloģijas institūta direktore, mikrobioloģe, profesore Rita Kukaine, apstiprināja LZA.

Kukaine dzimusi 1922.gada 9.novembrī Sanktpēterburgā Latviešu sarkano strēlnieku ģimenē. 1946 gadā viņa ar izcilību pabeigusi Latvijas Valsts universitātes (LVU) Medicīnas fakultāti, iegūstot ārsta specialitāti. No 1947.gada līdz 1950.gadam studējusi Medicīnas fakultātes aspirantūrā. 1961.gadā Rīgas Medicīnas institūtā aizstāvēja doktora disertāciju par poliomielīta jeb bērnu triekas novēršanu Latvijā.

Viens no Profesores Kukaines zinātniskās darbības virzieniem bija poliomielīta virusoloģijas un imunoloģijas pētījumi, pretpoliomielīta imunitātes veidošana, nonāvētās un dzīvās pretpolimielīta vakcīnas efektivitātes pētījumi un praktisko pasākumu sistēma vakcīnas ieviešanai Latvijā pret poliomielītu.

LZA Mikrobioloģijas institūta pētījumi parādīja, ka masveidīga iedzīvotāju vakcinācija radīja kolektīvu imunitāti pret poliomielītu un līdz ar to poliomielīta vīrusu cirkulācija Latvijā iedzīvotāju vidū ir beigusies. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka pasaulē poliomielīta problēma nav pilnībā atrisināta, savulaik uzsvērusi Kukaine.

Laika posmā no 1969.gada līdz 1980.gadam zinātniece pētījusi govju leikozes virusālo etioloģiju, endogēnos retrovīrusus, to raksturojumu un nozīmi patoloģijā. Viņa ir iedibinājusi jaunu virzienu molekulārajā bioloģijā - vīrusu molekulārā bioloģija.

Kā stāstīja LZA korespondētājlocekle Modra Murovska, profesorei piemitusi spēja paredzēt, kādos zinātnes virzienos būs svarīgi strādāt nākotnē, tādēļ laikā, kad Mikrobioloģijas institūtu vadīja Kukaine, bija daudz pētījumu, kuriem bija piesaistīts finansējums, kas ļāva institūtam veiksmīgi attīstīties. Pagājušā gadsimta 80.gadu vidū viņu ievēlēja par PSRS Augstākās padomes deputāti. Arī ārpus institūta viņai bija ļoti daudz pienākumu, ar kuriem viņa vienmēr lieliski tika galā. "Viņa mums vienmēr teica, lai nesakām, ka kaut ko nevaram pagūt, jo tā esot pirmā vecuma pazīme," atceras Murovska.

Kukainei piemitusi labestība, labvēlība, prasme motivēt jauniešus zinātniskajam darbam un ļoti lielas darba spējas.

Savas dzīves laikā viņai ir 579 publikācijas.

Pērn, atzīmējot Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienu, Kukaini iecēla par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas periodā kā Tautas deputātei laikā no 1989.gada līdz 1991.gadam.

Kukaine bija Latvijas Universitātes Goda doktore. Viņa bija pensionēto zinātnieku kluba "Emeritus" valdes priekšsēdētāja.

Atvadīšanās no akadēmiķes Kukaines notiks piektdien, 4.februārī, plkst. 14 Krematorija Lielajā atvadu zālē.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form