Diskusijas par 9.maiju, tā būtību un klātesamību Latvijas sabiedrībā nav spējušās izsīkt gadiem ilgi. 6.maija debatēs „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki sprieda par šo kalendāro nemieru cēloņiem, izdevīgumu un iespējamiem risinājumiem, kā šo jautājumu „noņemt” no dienaskārtības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds par vienu no iespējamajiem 9.maija cēloņiem minēja Latvijā pastāvošo „melnbalto domāšanu" un vērtēšanu, kas saglabājusies arī pēc padomju gadiem, tikai tagad pavērsta pretējā virzienā. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents Ivars Ijabs kā iespējamu problēmu iemeslu novērtēja arī uzskatu, ka visiem Latvijā ir jābūt vienādai izpratnei par vēsturi, kam nav pamata.

„Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš savukārt partijas iebildes pret pasākumiem saistīja ar noziedzīgu režīmu „slavināšanu". Viņam gan nebija spēcīgu argumentu, ar ko pamatot, kādā veidā paredzētais pasākums nodarīs noziegumus. G.Bērziņš pauda viedokli, ka pasākums tiks izmantots priekšvēlēšanu kampaņai un sabiedrības provocēšanai, lai gan apvienības „Saskaņas centrs" priekšsēdētājs Nils Ušakovs kategoriski noraidīja, ka pasākums būs politisks.

Kā iespējamu risinājumu, lai Latvijā kļūtu par vienu „kalendāro nemieru" mazāk, J.Rozenvalds saskatīja 9.maija „privatizāciju", kas varētu mazināt tā izdevīgumu politiķiem. Tieši šo izdevīgumu kā pamata problēmu novērtēja partijas „Pilsoniskā savienība" Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, kurš apgalvoja, ka „ir politiskas partijas, kam Latvijā tas ir izdevīgi". Viņš šo izdevīgumu attiecināja tikai uz tā dēvētajām „krievu" partijām un Krieviju, taču ir pamats jautājumam, vai arī „latviešu" partijas no šāda melnbaltā skatījuma neiegūst.

Vairāki debašu dalībnieki pauda viedokli, ka ir jāļauj cilvēkiem iet pie pieminekļa, vienlaikus mēģinot skaidrot un interpretēt vēsturi, bet no politologiem izskanēja liela kritika politiķu virzienā. I.Ijabs sacīja, ka apstākļos, kad ir „lielas ekonomiskas ziepes", Latvijas sabiedrībā ir spēki, kas tās mēģina noreducēt līdz „bronzas burtiem uz pieminekļa", savukārt J.Rozenvalds norādīja, ka politiķi valstij izdarītu lielu pakalpojumu, ja „patiešām nejauktos šajās lietās".

Citus spilgtākos 6.maija debašu fragmentus par Latvijas drošības garantiem, to, kā politiķi izvērtē kļūdas un kādi ir populārāko Rīgas mēra amata kandidātu uzstādījumi vēlēšanām, varat noskatīties www.knl.lv.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form