Abi LU rektora amata kandidāti par lielāku svešvalodu izmantošanu augstskolās
Foto: F64

Par to, ka svešvalodas augstskolās jāizmanto vairāk, ir pārliecināti abi Latvijas Universitātes (LU) rektora amata kandidāti – gan LU profesore Inta Brikše, gan arī pašreizējais LU rektors Mārcis Auziņš, piektdien ziņo laikraksts "Diena".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņuprāt, tas veicinātu studentu konkurētspēju starptautiskā līmenī - gan labāk pārzinot profesionālo terminoloģiju, gan palielinoties auditorijai, kas iepazītos ar viņu zinātniskajiem darbiem. Brikše uzskata, ka visas iespējas nav izmantotas arī Augstskolu likuma ietvaros, taču grozījumi būtu nepieciešami. Auziņam gan ir bažas, ka daļai akadēmiskā personāla būtu grūtības ar angļu valodu.

"Angļu valodu daudz vairāk varētu izmantot arī tagad. Nesen paralēli palaidām vienu kursu - angliski un latviski. Sākumā domāju, ka uz lekcijām angļu valodā atnāks varbūt desmit cilvēku, bet sadalījās apmēram uz pusēm," laikrakstam stāstījusi Brikše. Viņa uzskata, ka ārzemju studentiem patlaban nav nodrošināts pietiekami daudz iespēju, lai gan spēkā esošā likuma ietvaros to varētu darīt. "Bet tas nav tikai pie mums, tā ir arī citur. Ārvalstu studenti nevar dabūt pietiekami daudz kredītpunktu," norādījusi profesore.

Likuma grozījumi būtu vajadzīgi, lai svešvalodā varētu veidot pilnas studiju programmas. Doktora darbu rakstīšana angļu valodā sniegtu plašākas iespējas iekļauties starptautiskajā apritē. "Ja doktorants tagad uzraksta darbu, to lasa ļoti maz cilvēku, ja tas būtu angļu valodā, būtu pilnīgi citas iespējas," uzskata Brikše.

Arī Auziņš laikrakstam iepriekš uzsvēris, ka studijas angļu valodā rada ievērojamu pievienoto vērtību, galvenokārt nozares terminoloģijas pārzināšanas dēļ. "Viens ir zināt valodu sarunvalodas līmenī, bet pavisam kas cits - profesionālos terminus," norādījis Auziņš.

Patlaban Augstskolu likums nosaka, ka valsts dibinātajās augstskolās studiju programmas ir jāīsteno latviešu valodā, izņemot trīs gadījumus.

Pirmais no tiem paredz studiju programmu īstenošanu kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ja to apgūst ārvalstu studenti vai tās notiek ES programmu un sadarbības ietvaros, kuru paredz starpvalstu līgumi. Otrā gadījumā ne vairāk kā piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot svešvalodā, taču tajā nedrīkst ietilpt gala pārbaudījumi. Svešvalodā nav atļauta kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde. Trešā iespēja, kad pieļaujama atkāpe no valsts valodas, ir "nepieciešamība mērķu sasniegšanai", proti, valodu un kultūru studijas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form