Foto: LETA
Saeima, pieņemot grozījumus Elektronisko plašsaziņas likumā, būtiski paplašinājusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pilnvaras cīņā ar Latvijai naidīgu mediju saturu, atvieglojot iespējas anulēt retranslācijas atļaujas, kā arī noskaidrot TV un radio programmu patieso labumu guvējus, portālu "Delfi" informēja padomē.

"Šiem grozījumiem jākļūst par pagrieziena punktu cīņā ar Krievijas propagandu, jo nostiprinās mūsu tiesības pārbaudīt un izvērtēt plašsaziņas līdzekļu patiesā labuma guvējus. Tāpat aizliegts veikt virkni būtisku darbību, kuras līdz šim bija atļautas. Līdz ar to NEPLP tiek iedoti daudz spēcīgāki ieroči," saka NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Likuma grozījumi, kuru izstrādes darba grupu vadīja NEPLP, paredz, ka, izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, NEPLP būs jāņem vērā vairāki kritēriji. Piemēram, vai patiesais labuma guvējs apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā.

NEPLP arī būs jāņem vērā, vai uz patieso labuma guvēju ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī, vai tas ir sodīts par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, vai noziegumiem pret valsti.

Likums nosaka, ka, ņemot vērā NEPLP rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetento iestāžu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, padome varēs pieņemt lēmumu, piemēram, par apraides vai retranslācijas atļaujas anulēšanu, kā arī pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanas aizliegšanu.

Tāpat noteikts, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkstēs ietvert aicinājumus, kas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību vai drošību, kā arī terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu, publisku aicinājumu uz terorismu vai terorismu slavinošu, attaisnojošu vai uz terorismu aicinoša satura materiālus. Tāds pats nosacījums attieksies arī uz saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus, norāda NEPLP.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeima 11. jūnijā pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas cita starpā arī paredz, ka no nākamā gada 1. jūlija televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam pamatpiedāvājumā jānodrošina, lai vismaz 80% no iekļautā papildu programmu satura sākotnēji jābūt veidotam kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām.

Likuma grozījumi arī paredz, ka pamatpiedāvājumā nevarēs iekļaut programmas, attiecībā uz kurām pēdējo trīs gadu laikā NEPLP pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu. Arī šīs izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Ceturtdien Saeimā pieņemtie likuma grozījumi sākotnēji nonāca Saeimas darba kārtībā pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas ierosinājuma paredzēt lielākas pilnvaras NEPLP cīņai ar Latvijai nedraudzīgajiem TV kanāliem. Taču izskatīšanas gaitā grozījumi otrajā lasījumā tika papildināti arī ar normu par proporcionālo valodu sadalījumu pamatpiedāvājumā. Diskusijas turpinājās arī trešā lasījuma gaitā.

Grozījumi arī paredz, ka, izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, NEPLP būs jāņem vērā vairāki kritēriji – vai patiesais labuma guvējs apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā.

Tāpat NEPLP būs jāņem vērā, vai uz patieso labuma guvēju ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī, vai tas ir sodīts par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, vai noziegumiem pret valsti.

Grozījumi nosaka, ka, ņemot vērā NEPLP rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetento iestāžu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, padome varēs pieņemt lēmumu, piemēram, par apraides vai retranslācijas atļaujas anulēšanu, kā arī pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanas aizliegšanu.

Konkrēti kritēriji, pēc kuriem izvērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesā labuma guvējus, ir valsts drošības jautājums. Tāpat likums nosaka NEPLP pilnvaras gadījumos, kad saskatāmi riski.

Tāpat noteikts, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkstēs ietvert aicinājumus, kas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību vai drošību, kā arī terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu, publisku aicinājumu uz terorismu vai terorismu slavinošu, attaisnojošu vai uz terorismu aicinoša satura materiālus. Tāds pats nosacījums attieksies arī uz saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!