"Vienotības" politiķiem ir jābeidz paštīksmināties par padarīto un gulēt uz krīzes pārvarēšanas lauriem – tuvojošās pašvaldību vēlēšanas būs labs atskaites punkts, pēc kurām, jāturpina darbs vairāku gadu garumā, trešdien "Vienotības" pašvaldības deputātu forumā sacīja partijas priekšsēdētāja Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.
"Šobrīd mums ir vajadzīgs jauns lidojums un svaigs uzrāviens. Svaigs, ātrs un uzticams uzrāviens. (..) Mums ir jāprot noskriet ne tikai garās distances, bet arī sprints," sportiskās līdzībās sacīja Āboltiņa.
Viņa pauda, ka tuvāko nedēļu laikā gaidāms būtisks sprints uz pašvaldību vēlēšanām. Tajās 1142 "Vienotības" biedri startēs 70 pašvaldībās, tostarp deviņās lielajās pilsētās un arī "vismazākajos novadiņos" kā Durbē, Neretā un Līgatnē.
"Ir tāda sajūta, ka [vēlēšanu gaidās] visur runā tikai par Rīgu, taču jāatceras, ka Latvija ir ne tikai Rīga, bet katrs vismazākais novadiņš. Tāpēc labi, ka arī Durbē, Neretā un Līgatnē," teica Āboltiņa.
Viņa pauda, ka uz "Vienotību" kā varas partiju skatās visi un arī "sit biežāk kā citus", tostarp "publicē par mums puspatiesības apšaubāma līmeņa avīzēs", kas adresētas visiem valsts iedzīvotājiem. Par to, ka par partijas biedriem tiek publicēti meli un kāpēc tie tiek publicēti, "Vienotības" biedriem jārunā un jāprasa publiski, lai šo informāciju atspēkotu.
Āboltiņa pauda, ka viena no partijas prioritātēm ir bijusi un būs jaunu biedru piesaiste, kas daļēji arī izdevies ar Madonas mēra Andreja Ceļapītera un Cēsu politiķa Jāņa Rozenberga pievienošanos "Vienotībai", tomēr partija nav strādājusi pietiekami, lai pārliecinātu, ka katram ir iespēja piedalīties.
"Politiķi nebauda augstu uzticību. Valdības mājā redzamās ciparu tabulas, par ko daudz runā arī presē, līdz cilvēku maciņiem nav nonākusi. Tas ir mūsu galvenais uzdevums – izskaidrot cilvēkiem, ka jāiesaistās katram, lai tabulās redzamā ekonomiskā izaugsme būtu jūtama katrā ģimenē," sacīja "Vienotības" vadītāja.
Savukārt "Vienotības" Rīgas saraksta līdere Sarmīte Ēlerte par prioritātēm programmai Rīgā nosauca darbu, izglītību un mājokli. Viņa uzsvēra, ka Rīgas attīstības dzinējspēkam jābūt ražošanai, kam nepieciešamas investīcijas, infrastruktūra un izglītoti cilvēki. Lai to panāktu, Rīgā plašāk piesaistīs Eiropas struktūrfondu finansējumu.
Tikšot plaši attīstīts princips "Dome kalpo iedzīvotājam" un ierēdņu atalgojums būšot atkarīgs no iedzīvotāju apmierinātības par viņu padarīto darbu, klāstīja "Vienotības" Rīgas saraksta vadītāja.
Atbilstoši viņas teiktajam ilgtermiņa plānošana un operatīva rīcība sagaida dažādu problēmu risināšana Rīgā, tostarp bedres uz ceļiem, savukārt satiksmes organizācijā priekšroka būšot gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskā transporta pasažieriem. "Vienotības" vadībā tikšot ieviestas stundas biļetes braukšanai sabiedriskajā transportā, izbūvēti jauni veloceliņi 50 kilometru garumā. Netikšot atceltas brīvbiļetes sabiedriskajā transportā pensionāriem.
Ēlerte klāstīja, ka sadarbībā ar Labklājības ministriju modernizēšot Rīgas sociālo dienestu un sistēmu, lai darbspējīgiem iedzīvotājiem atmaksātos strādāt, nevis saņemt pabalstus.
Viņa uzsvēra, ka Rīga būšot Eiropas kultūras galvaspilsēta ne tikai 2014.gadā, bet arī vienmēr pēc tam; Rīga var kļūt par ziemeļu kultūras centru ar savu akustisko koncertzāli, paplašinātu estrādi un citiem labumiem. Šajā pilsētā visu pašvaldības iestāžu dalībniekiem būs jāzina un jārespektē Satversmes pamati un latviešu valoda.
"Rīga var kļūt par vienu no Ziemeļeiropas attīstības centriem, taču neaizmirsīsim, ka Rīga ir un būs spēcīga visas Latvijas galvaspilsēta," teica Ēlerte.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis, runājot par pašvaldību un valsts sadarbību iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, norādīja uz nepieciešamību pašvaldībām aktīvāk iesaistīties investīciju piesaistē, vairāk sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem un aktīvāk apgūt ES fondu līdzekļus. Tas, pēc Ministru prezidenta teiktā, ļautu iedzīvotājiem pēc iespējas ātrāk sajust ekonomikas kāpumu arī kā savas labklājības pieaugumu.
Dombrovskis vairākkārt atsaucās uz Nacionālās attīstības plānu (NAP) un tajā nosauktajiem mērķiem - reģionu ekonomiskās aktivitātes veicināšanu, pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu kultūras un dabas kapitāla pārvaldīšanas uzlabošanu, kam laika periodā līdz 2020.gadam paredzēti kopumā trīs miljardi latu.
Savukārt, uzskaitot turpmākos uzdevumus valsts attīstībai, Dombrovskis norādīja, ka viens no būtiskākajiem valdības uzdevumiem ir investīcijas ceļu infrastruktūrai, par mērķi izvirzot līdz 2020.gadam sakārtot 90% valsts galveno un 75% reģionālo autoceļu, kā arī panākot būtiskus uzlabojumus ceļu būves kvalitātē. Šim nolūkam Nacionālajā attīstības plānā paredzēti 700 miljoni latu, paredzot, ka 2018.gadā finansējums valsts autoceļu uzturēšanai sasniegs nepieciešamos 300 miljonus latu.
Tāpat premjers norādīja, ka ikvienā novadā aktuāls ir nodarbinātības jautājums, tādēļ valdība izveidojusi programmu tiešam atbalstam jaunu darba vietu radīšanai. Uz atbalstu var pretendēt Latvijā reģistrēti komersanti, kas rada vismaz 50 jaunas darba vietas, investējot vismaz 3,5 miljonus latu, norādīja premjers, un atzina, ka par šo programmu vērojama arī liela ārvalstu investoru interese.
