Āboltiņa uzsvēra, ka viņas kā Saeimas priekšsēdētājas un apvienības "Vienotība" vadītājas atbildība ir līdz pat referendumam un arī pēc tam, ja tiks izsludinātas ārkārtas parlamenta vēlēšanas, nodrošināt to, lai valstī tomēr saglabātos stabilitāte un ekonomikas atlabšanai svarīgos lēmumus spētu pieņemt gan parlaments, gan valdība.
"Šis ir ļoti nozīmīgs vēsturisks punkts, bet par prezidenta lēmumu ir jāsaprot, kāds bija tā racionālais uzdevums," uzskata Saeimas spīkere. Āboltiņa portālam "Delfi" norādīja, ka, viņasprāt, svarīgi bijis izprast, vai šis patiešām bijis racionāls, nevis tikai emocionāls lēmums, un vai tas nevar draudēt ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kas bija Zatlera argumenti iepriekšējās reizēs, kad viņš apsvēra, bet tomēr neizšķīrās par Saeimas atlaišanu.
Āboltiņa atzina, ka viņa no prezidenta runas vairāk būtu gribējusi sagaidīt nevis analīzi par pagātnes notikumiem, bet gan piedāvājumu nākotnei, jo šobrīd sistēmiskas izmaiņas netiek piedāvātas – vienus cilvēkus Saeimā tādā pat procedūrā kā rudenī nomainīs citi. "Diemžēl šai Saeimai vēl neizdevās mazināt naudas varu politikā un vēlēšanās," atzina spīkere.
Āboltiņa portālam "Delfi" sacīja to, ko sestdien aicinājusi apzināties arī prezidentu: saskaņā ar jaunākajiem reitingiem, nākamā varētu būt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Saskaņas centra" (SC) valdība. "ZZS un SC deputātu jaunajā parlamentā, visticamāk, būs vairāk, bet "Vienotības" – mazāk," pieļauj "Vienotības" vadītāja. Viņa atzina, ka "Vienotība" iepriekš ir gājusi uz dažādiem kompromisiem tiesiskuma jautājumos, tomēr norādīja, ka "visa Latvija tiek pārvaldīta kā kompromisu sistēma", jo nacionālā sastāva dēļ neviens politiskais spēks nevar iegūt 51% vēlēšanās.
Viņa arī atzina, ka juridiski parlaments joprojām strādā un 2.jūnijā gaidāmās prezidenta vēlēšanas tomēr notiks. Gan Zatlera, gan ZZS virzītā no Vidzemes ievēlētā frakcijas deputāta, eksbaņkiera Andra Bērziņa izredzes Āboltiņa joprojām vērtē 50 uz 50, lai gan atzīst, ka negrib "būt gaišreģe" prognozēs par to, vai šajā datumā prezidentu izdosies ievēlēt. Āboltiņa arī uzsvēra, ka "Vienotības" nostāju prezidenta paziņojums nav ietekmējis un viņam joprojām esot garantētas visu 33 frakcijas deputātu balsis.
Āboltiņa gan atzina, ka "šī ir pavisam jauna situācija" un to, kāda būs leģitimitāte, iespējams, aizejošā parlamenta ievēlētam prezidentam, ir diskutējams jautājums. Saeimas spīkere apzinās arī to, ka gadījumā, ja prezidents netiks ievēlēts, bet Saeima tiks atlaista, līdz jaunajām vēlēšanām prezidenta pienākumus, kuros ietilpst arī atlaistā parlamenta sēžu sasaukšana, pildīs viņa kā Saeimas priekšsēdētāja.
Jau ziņots, ka pēc Saeimas ceturtdienas lēmuma neļaut KNAB veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Zatlers nolēma rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu. Par to prezidents paziņoja sestdien vakarā ārkārtas uzrunā tautai.
Viņš atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu. Taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā, uzsvēra Zatlers.
Zatlers, izmantojot Satversmē paredzētās tiesības, izdeva rīkojumu, ar kuru ierosina atlaist Saeimu. Šis rīkojums stājās spēkā sestdien.
"Mums jārunā ne tikai par valsts nodošanu, tuvojas arī valsts demokrātijas privatizācija," sacīja Valsts prezidents. "Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju visiem cilvēkiem vispirms vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai, pielikt punktu tam, ka mūsu kopējā bagātība nogulst ofšoru kontos, pielikt punktu tam, ka daži reģioni ir ar īpašām tiesībām," sacīja Zatlers.
"Gribu dot jums iespēju kļūt un mainīties labākiem. Pielikt punktu tam, ka runā vienu, domā citu un dara vēl ko citu, it kā tas būtu pašsaprotami. Ir jāpieliek punkts šādai attieksmei pret mūsu cilvēkiem, tautu un valsti," sacīja Valsts prezidents, uzsverot, ka "ar šo brīdi es nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni".
Prezidents arī norādīja, ka savu lēmumu sestdien apspriedis ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.
Par savu lēmumu Zatleram jāinformē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kura ne agrāk kā pēc mēneša, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā sarīko referendumu par Saeimas atlaišanu. Ja prezidents saņem tautas atbalstu, Saeima ir atlaista un jaunas Saeimas vēlēšanas jārīko ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Saeimas atlaišanas. Ja vēlētāji referendumā neatbalsta Saeimas atlaišanu, amatu zaudē prezidents.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien neatļāva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera mājās, lai gan pats deputāts apgalvoja, ka viņš pret to neiebilstu, jo viņam nav nekas slēpjams.
Par atļauju kratīšanai nobalsoja "Vienotības" un VL-TB/LNNK deputāti, pret bija pieci PLL deputāti, ka arī Iveta Grigule un Vitauts Staņa no Zaļo un Zemnieku savienības, bet atturējās "Saskaņas centra" un ZZS frakcijas, kā arī Guntis Ulmanis (PLL). Pats Šlesers balsojumā nepiedalījās.
Atļauju kratīšanai KNAB lūdza trešdien sāktās vērienīgās operācijas ietvaros. Trešdien KNAB veica kratīšanu īpašumos, kas, pēc izmeklētāju domām, pieder par Latvijas oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam. KNAB 20.maijā sācis kriminālprocesu pēc vairākos Krimināllikuma pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Pēc Saeimas balsojuma premjers Valdis Dombrovskis (V) solīja koalīcijā pārrunāt ar ZZS tās balsojumu "atturēties", kas palīdzēja Šleseram izvairīties no KNAB kratīšanas.
Savukārt bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš aicināja Zatleru apsvērt parlamenta atlaišanu.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja, ka šis balsojums liek pārdomāt, cik pamatotas ir pašreizējās deputātu imunitātes robežas.