Apzinoties, kāda atbildība ir uzņemties jebkuru augstu amatu, partijas "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa sev 77 reizes jautā, vai to drīkst.
To viņa apliecina ceturtdien laikrakstā "Latvijas Avīze" publicētā intervijā.
"Tiem, kas norāda, ko es katrreiz gribot, varu teikt: apzinoties, kāda atbildība ir uzņemties jebkuru augstu amatu, es sev septiņdesmit septiņas reizes jautāju - vai varu, drīkstu, vai man ir tiesības uz to?" klāsta Āboltiņa.
Atšķirībā no tiem, kuri "ar mieru ieņemt vienalga kādu amata vietu", Āboltiņa vienmēr domājot - vai to spēs un vai viņai būs komanda, ar ko to paveikt.
Āboltiņa arī uzsver, ka mītus ir viegli saražot. "Ne pušplēsta vārda neesmu bildusi, ka gribētu kādu amatu, bet ik pa brītiņam izlasu, kāds būs Āboltiņas "jaunais norīkojums", cik ļoti alkstu ieņemt kādu krēslu," viņa skaidro.
Vērtējot attiecības ar koalīcijas partneriem, Āboltiņa norāda, ka ir viens no retajiem cilvēkiem politikā, kurš situācijās, kad varbūt varētu arī paklusēt, neklusē.
"Bet vai vienmēr noklusēšana savu ērtību, savas pozīcijas saglabāšanas dēļ ir labākais? Man liekas, acu pievēršana un "tas uz mani neattiecas" savulaik bija galvenais cēlonis Zolitūdes traģēdijai. Kāds redzēja neizdarības, kas var novest pie sliktām sekām, bet neiebilda, noklusēja. Domāja - kas es par pasaules caurumu aizlāpītāju. Man tāda attieksme nekad nav bijusi. Nevaru solīt, ka man tāda būs," klāsta "Vienotības" līdere.
