Šis jautājums aktualizējies pēc tam, kad parakstu vākšanā par Satversmes grozījumu ierosināšanu piedalījies opozīcijā esošā "Saskaņas centra" līderis Nils Ušakovs, kurš gan nav Saeimas deputāts. SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs neizteica prognozes, cik daudzi SC cilvēki varētu rīkoties kā Ušakovs.
Stājoties amatā, deputāts no tribīnes dod svinīgo zvērestu, kurā viņš apņemas stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. "Vienotības" videotērzētavā Āboltiņa pauda viedokli, ka parakstīšanās par Satversmes grozījumu ierosināšanu par otru valsts valodu Latvijā būtu deputāta zvēresta pārkāpšana un, viņasprāt, tā būtu vēlētāju piekrāpšana.
"Tā būtu zvēresta pārkāpšana, tā kārtējo reizi būtu savu vēlētāju pievilšana. Vai ir vajadzīgs mehānisms, lai atsauktu deputātu? No otras puses, dzīvojam demokrātiskā valstī, un katram cilvēkam kā privātpersonai ir tiesības izmantot – iet parakstīties vai ne," sprieda Saeimas priekšsēdētāja.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš norādīja, ka deputāta ētikas kodeksā ir sacīts, ka tautas kalps godprātīgi ievēro solījumā pausto.
Tādējādi, ja kāds no deputātiem būs atbalstījis Satversmes grozījumu ierosināšanu par otru valsts valodu, lietu varētu skatīt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
"Zvērestā deputāts apņemas ievērot Satversmi un likumus un par to ir atbildība kā jebkuram šīs valsts iedzīvotājam. Paralēli tam, ja persona ir Saeimas deputāts, Ētikas kodeksā ir sacīts, ka deputāts godprātīgi ievēro solījumā pausto apņemšanos. Ja ir šāda lieta, tad mandātu komisija ir tā, kas izskata šādu situāciju. Zvērests ir ceremoniāla lieta, bet soda jau par konkrētu darbību, nevis zvēresta pārkāpumu," komentēja Kusiņš.
Jau ziņots, ka novembrī Centrālā vēlēšanu komisija vāc parakstus Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
