Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) piesardzīgi izturas pret prezidenta Andra Bērziņa rosinājumu sākt jaunās konstitūcijas izstrādi, norādot, ka "tas nav nekāds labais signāls – rakstīt jaunu Satversmi – tajā brīdī, kad mums ir risināmi tik tiešām svarīgi valsts attīstības jautājumi".
Ābotliņa intervijā laikrakstam "Diena" atzinusi, ka pirms ķerties pie jaunas Satversmes rakstīšanas varbūt "divarpus gadu gara diskusija".
"Tas nevar būt tā, ka šodien izgudroju, rīt rakstu jaunu Satversmi vai pārrakstu no kādas citas valsts. Jauns valsts pamatlikums nevar būt dokuments, kas rakstāms pagrīdē. Man zināmie konstitucionālo tiesību speciālisti ne pie kā tāda šobrīd nestrādā. Valstī, kurā Satversme darbojas un tātad nav nekādas steidzīgas vajadzības, divarpus gados var notikt tikai konsultācijas," norādījusi Āboltiņa.
"Pārstāvot konservatīvos juristus, es gribētu teikt, ka ir ļoti piesardzīgi jāizturas pret šo ideju. Nākamnedēļ, 15. februārī, mēs atzīmējam mūsu Satversmes 90. gadadienu. Mūsu Saeimas deviņdesmitgade ir tas, par ko mēs šobrīd Saeimā domājam, nevis jauna Satversme," uzsvērusi parlamenta priekšsēdētāja.
Viņa gan atzinusi, ka "demokrātiskā sabiedrībā var diskutēt par daudzām lietām", bet "tas, kas attiecas uz pamatlikumu, ir tiešām ļoti rūpīgi izvērtējams".
"Mēs tiešām ne vienreiz vien esam novērtējuši to, ka mūsu Satversme ir radīta, mēģinot atrast līdzsvaru starp varām, mēģinot ielikt tajā iespējami īsas un lakoniskas domas, kas palīdz. Satversme ir atjaunota, pieņemot 8. sadaļu, kurā runā par fundamentālām cilvēka pamattiesībām. Man 20. februārī notiks ikmēneša tikšanās ar Valsts prezidentu, tad šis noteikti būs viens no jautājumiem – kāda īsti ir šī prezidenta iniciatīva attiecībā uz Satversmi," atzinusi Āboltiņa.
Jau ziņots, ka Bērziņa rosinātais "jaunais varas modelis" ietveršot arī jaunu konstitūciju un viņš būtu gatavs iniciēt jaunas Satversmes izstrādi, tomēr tā neesot pašmērķis, un par tās saturu diskusijās jālemj juristiem.
"Man ir tāda pārliecība, ka tas noteikti notiks tuvāko gadu laikā, ka būs pavisam jauna pieeja arī šeit. [..] Man esošā Satversme šķiet ļoti loģiska, bet tomēr tā situācija ir pavisam cita," prezidents trešdien atzina, portāla "diena.lv" pārraidē "Dienas Rīts" vaicāts, vai Latvijai būtu jādomā par jaunas Satversmes rakstīšanu.
Vaicāts, vai viņš pats varētu būt šāda soļa iniciators, prezidents Bērziņš atbildēja: "Jā, būšu noteikti." "Tas ir process, kurš būtu acīmredzot jānoslēdz līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, tie ir divi ar pusi gadi," precizēja prezidents jaunās konstitūcijas rosināšanai vēlamo laiku.
Savukārt janvāra beigās nosūtītā vēstulē pārējām Latvijas augstākajām amatpersonām un politiskajām partijām Bērziņš norādīja: pašlaik spēkā esošā Latvijas valsts pārvaldības kārtība un attiecības starp valsts varas atzariem, tai skaitā starp valsti un pašvaldībām "nodrošina ideālu varas līdzsvaru, bet nenodrošina attīstību". Tāpēc viņš aicināja sākt darbu pie jauna valsts pārvaldības modeļa izstrādes.
Prezidents atzina, ka janvāra diskusijās un sarunās ar politiskajām partijām gūtā informācija "rada bažas, ka šajā Saeimas sasaukumā mazinājusies konstruktīvas sadarbības gaisotne starp politiskajiem spēkiem". "Līdzās tam aizvien aktuālas ir politiķu novilktās "sarkanās līnijas", kuru pārspīlēta uzturēšana kļūst par nepārvaramu barjeru turpmākai valsts attīstībai un ietekmē tās nākotnes izaugsmes izredzes," vēstulē norādīja Bērziņš.
Vēlāk Bērziņš pauda, ka Latvijā ir jāveido pavisam jauna politiski administratīvā sistēma, bet vecā ir jāmaina pašos pamatos, lai veicinātu un nodrošinātuatbildības uzņemšanos šaurākam lokam.
Bērziņš sacīja, ka parlamentārā sistēma Latvijas Republikā varētu saglabāties. "Aicināšu ekspertus izvērtēt, kāds politiski administratīvais modelis nelielajai Latvijas teritorijai būtu piemērotākais," piebilda Valsts prezidents.