Āboltiņa: referendums bija provokācija, kurai vēlētāji nepakļāvās
Foto: Publicitātes attēli

Sestdien notikušais referendums par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir jāuzskata par provokāciju, ko apliecina "dīvainās sakritības" pēdējās dienās pirms tautas nobalsošanas, taču balsošanas rezultāti liecina, ka vēlētāji tai nepakļāvās, uzskata Saeimas spīkere, apvienības "Vienotība" vadītāja Solvita Āboltiņa.

"Šis referendums ir provokācija mērķi radīt etnisku spriedzi," pēcreferenduma diskusijā Latvijas Televīzijā svētdienas naktī pauda Āboltiņa, norādot, ka "tas, kas nebija līdz šim, nebija etniska spriedze", bet "tad, kad viens politiskais spēks netika paņemts valdībā, tas viss pēkšņi attīstījās". Viņasprāt, to pierāda arī "dīvainas nejaušas sakritības" pēdējās dienās pirms referenduma, piemēram, Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova vizīte Latgalē, kā arī Krievijas bumbvedēja parādīšanās neitrālajā gaisa telpā virs Baltijas jūras.

Āboltiņa pateicās vēlētājiem, kas, viņasprāt, "nepakļāvās provokācijai" un skaidri izteica savu viedokli. "Pārliecinošais balsojums pret divvaldību un sašķeltu sabiedrību ir tas, kas jāvērtē un jāņem vērā," sacīja politiķe. Viņasprāt, ir jāpanāk, lai Latvijā tāpat kā valsts izveidošanas laikā 1918.gadā "daudzu tautību cilvēki dzīvo mierīgi un domā par attīstību".

Āboltiņa arī uzskata, ka "labais signāls ir par cilvēkiem ārzemēs". "Ir signāls, ka visu laiku kultivētais uzskats, ka viņiem ir vienalga, neatbilst patiesībai, šiem cilvēkiem nav vienalga, kas notiek Latvijā," sacīja Saeimas spīkere.

"Vienotības" vadītāja norādīja, ka nav dzirdēta "absurdāka ideja" kā piedāvājums atzīt pareizticīgo Ziemassvētkus par valsts svētkiem, kas, viņasprāt, "atkal ir vērsta uz sabiedrības šķelšanu".

Āboltiņa uzskata, ka pēc referenduma nekādi "ekstrēmi pasākumi" sabiedrības saliedēšanai nav nepieciešami un ir jāturpina īstenot līdzšinējās integrācijas programmas. "Pirmais ir valodas mācīšanas programmas, otrais, jādomā, lai valstī būtu vienota mediju telpa," sacīja politiķe, norādot, ka ir arī jāsakārto "tehniskas lietas", kas attiecas uz nepilsoņu bērnu reģistrāciju pilsonībā.

Jau ziņots, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) līdz pulksten 00:15 apkopotie dati par 842 no 1035 iecirkņiem liecina, ka par krievu valodas statusu nobalsojuši 185 727 pilsoņu jeb 23,6% no apkopotajām balsīm, bet pret – 598 536 jeb 76,07%..

Sestdien referendumā kopumā piedalījušies 70,52% jeb gandrīz 1,089 miljoni balsstiesīgo pilsoņu, un lai gan balsotāju aktivitātes rekords nav pārspēts, šajā referendumā piedalījies lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Valodas referendums
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus