Iespējamais referendums par automātisku pilsonības piešķiršanu Latvijas nepilsoņiem nav pēdējais un ir gaidāmi vēl citi, kuru mērķis ir dezorganizēt sabiedrību, atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība").
"Šis ir otrais referendums un pēc manā rīcībā esošās informācijas nebūt ne pēdējais un šeit ir mērķis vienkārši dezorganizēt sabiedrību," sacīja Āboltiņa.
Viņa apstiprināja, ka informācija ir nākusi no drošības iestādēm. "Šāda informācija manā rīcībā ir un ar pilnu atbildību arī uzņemos to apgalvot," uzsvēra Saeimas spīkere.
Āboltiņa apstiprina, ka tie varētu būt par tādiem jautājumiem kā pilsonība, valoda un norādīja, ka citi referendumi ir gaidāmi saistībā tieši ar jautājumiem, kas rada nesaskaņas sabiedrībā, un kas var tādējādi tikt izmantoti politiski.
Viņa nenoliedz, ka atbalstītāji referendumiem varētu būt no Krievijas un uzsvēra, ka referendumu likumā svarīgi būtu sakārtot normas finansējumu un finansēšanas avotu atklātību.
Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) otrdien iesniegti vēlētāju parakstīti grozījumi Pilsonības likumā. Iesniedzēji pavēstījuši, ka likumprojektu, kas paredz pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņiem, parakstījuši 12 779 balsstiesīgie. CVK veiks parakstu pārbaudi un to, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts. CVK jāvērtē, vai likuma grozījumi atbilst juridiskajai tehnikai un to atbilstība augstākiem likumiem – Satversmei un ES līgumiem. Ja notiks otrā parakstu vākšanas kārta, par likuma grozījumiem būs jāparakstās aptuveni 153 tūkstošiem vēlētāju, lai tie iegūtu tālāku virzību. Ja par likuma grozījumiem parakstīsies šāds skaits balsstiesīgo, tie nonāks pie prezidenta un Saeimā. Ja tos noraidīs vai grozīs, notiks tautas nobalsošana.
Jau vēstīts, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien iepazīsies ar Aizsardzības ministrijas veikto militāro draudu analīzi. Ņemot vērā analīzes slepenību, komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ("Vienotība") atteicās izteikties par iegūtajiem rezultātiem. Viņš arī nesniegšot komentārus pēc tam, kad komisija prezentāciju būs uzklausījusi. Komisijas sēde un draudu analīzes prezentācija notiks Aizsardzības ministrijā.
Nacionālā drošības padome (NDP) martā akceptēja valsts militāro draudu analīzi un nosūtīja to Ministru kabinetam apstiprināšanai. Valdība aprīlī sēdes slēgtajā daļā skatīja rīkojuma projektu par militāro draudu analīzi.
Militāro draudu analīze ir pret Latviju vērsta militāra iebrukuma iespējamības izvērtējums. To sagatavo Aizsardzības ministrija, izskata NDP un apstiprina Ministru kabinets katru gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
