Lai pārrunātu Rīgas apgabaltiesas darba uzlabošanu, ministre vēlas tikties ar tās priekšsēdētāju Jāni Muižnieku. Viņa vēlas noskaidrot, vai Muižnieks spēj objektīvi izvērtēt tiesas darbu un vai viņam ir kādi priekšlikumi tā uzlabošanai.
Āboltiņa nenoliedz, ka Rīgas apgabaltiesas darbu uzlabotu jaunas ēkas būvniecība, kas paātrinātu lietu izskatīšanu. Iepriekš bija plānots, ka tiesas ēka varētu atrasties blakus tiesu namam Rīgā, Abrenes ielā, bet tagad secināts, ka vēl vienu korpusu tur nav iespējams uzcelt, tāpēc tiekot izskatīta iespēja Rīgas apgabaltiesas vajadzībām ēku būvēt pie "VEF Kultūras pils".
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP), vēlējās noskaidrot, vai tieslietu ministrei, kuras pārstāvētā partija "Jaunais laiks" (JL) sola cīnīties ar korupciju, ir kādi priekšlikumi, lai vairotu tiesnešu godīgumu.
Āboltiņa informēja, ka ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonām jau pārrunājusi šo jautājumu un nonākts pie secinājuma, ka tiesnešiem ir pārāk liela imunitāte. Kā atzinis KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs: "Pat, ja tiesnesi ar kūpošu pistoli redzētu pie nogalinātā, viņu aizturēt nevarētu."
Tiesnešu godīguma vairošanu varētu panākt, rūpīgāk veicot jauno tiesnešu atlasi, tai skaitā liekot nokārtot psiholoģisku pārbaudījumu par spēju korumpēties. Ministre arī uzskata, ka varētu visa tiesnešu darbības laikā varētu veikt viņu karjeras vērtējumu, turklāt būtu svarīgi, lai arī paši tiesneši diskutētu par ētikas jautājumiem.
Lai gan tiesās esot ētikas kodeksi, tie nedarbojas, atzina Āboltiņa. Viņa atbalstītu īpašas ētikas komisijas izveidi, kuru ievēlētu paši tiesneši un kura izvērtētu to disciplinārjautājumus.
Ministre domā, ka pašreizējās disciplināratbildības kolēģijas nav veidotas objektīvi, jo to sastāvs neesot optimāls. Pēdējo gadu laikā šīs kolēģijas vidēji mēnesī izvērtē vienu tiesneša pārkāpumu, kā sodu nosakot vien piezīmi vai rājienu. Tas liecinot par to, ka "tiesnešu vide pati sevi sargā".
Patlaban Tieslietu ministrija turpina darbu pie jauna Tiesu iekārtas likumprojekta. Tas varētu aizstāt spēkā esošo likumu "Par tiesu varu".
Āboltiņa atzinīgi novērtēja administratīvo tiesu darbības pirmo gadu. Vienīgā problēma esot administratīvo tiesnešu trūkums, jo tiesā iesniegto lietu skaits pārsniedz prognozēto. Kad tiks atrisināts administratīvo tiesu kapacitātes jautājums Rīgā, tās ap 2007.gadu varētu sākt darbu arī ārpus galvaspilsētas.
Ministre informēja par plānotu jauninājumu administratīvo tiesu darbā. Lai samazinātu lietu izskatīšanas laiku, tiesas spriedumus varētu nevis nolasīt īpašā sēdē, bet publicēt internetā un oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī paziņot masu medijiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
