Āboltiņa uzrunā Saeimai aicina reformēt Satversmi
Foto: F64

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība") ceturtdien uzrunā svinīgajā Saeimas sēdē aicināja deputātus strādāt trim galvenajiem mērķiem – ekonomiskajai attīstībai, tiesiskuma stiprināšanai un sabiedrības uzticības atjaunošanai, tostarp pārdomājot iespēju pilnveidot Satversmi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeimas spīkere deputātiem atgādināja, ka "ikviens cilvēks, pat ja vīlies un sadusmots, vēlēšanu dienā līdz ar balsošanas biļetenu, plusiņiem un svītrojumiem aploksnē ieliek arī daļu savu cerību" un "tikai no katra deputāta un mūsu kopīgā darba ir atkarīgs, vai spēsim tās piepildīt". Viņasprāt, "uzticēšanās ir nepieciešama, lai mēs visi kopā spētu paveikt tos darbus, kas ļaus veidot labāku valsti un dzīvot labāku dzīvi".

Viņa norādīja, ka arī tie Latvijas iedzīvotāji, kas pašlaik dzīvo un strādā ārvalstis, lai nopelnītu iztikai, "ir gatavi celties un nākt, ja vien skaidri redzēs, ka viņus gaida". "Uzticēšanās valsts varai – tā ir atslēga daudzu mūsu likstu atrisinājumam. Zīmīgi, ka mūsu, deputātu, rokās ir arī vislielākās iespējas šo uzticēšanos pievilt vai attaisnot," sacīja Āboltiņa.

'Viņa uzsvēra, ka "neveiksme vai nespēja tuvināties ar tautu būs sāpīga mums visiem - neatkarīgi no piederības tai vai citai politiskajai partijai, neatkarīgi no dalības koalīcijā vai atrašanās opozīcijā". "Sabiedrība aizvien skaidrāk pieprasa jaunu politisko kultūru. To skaidri parādīja ne vien vēlēšanu rezultāti, bet arī reakcija uz politiķu rīcību jaunās valdības veidošanas gaitā. Mums ir jāprot pavisam citā kvalitātē sarunāties ar sabiedrību. Vēlētāju prasības pēc skaidrāka, atklātāka, demokrātiskāka politiskā procesa ir acīmredzami augušas. Sabiedrība pēc vēlēšanām nezaudē interesi par politiku, tā aktīvi vēlas iesaistīties un saņemt atbildes. Mums tas ir jāņem vērā. Tāpēc atklātība, atvērtība, sabiedrības iesaiste, sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskajām iniciatīvām būs svarīgs aspekts šīs Saeimas darbā,' norādīja politiķe.

Viņasprāt, līdzās uzticībai otrs atslēgas vārds kā šīs Saeimas mērķis ir attīstība. "Ja pēdējā pusotra gada laikā mēs dzirdējām tādus vārdus kā "stabilizācija", "konsolidācija", "lejupslīdes apturēšana", tad tagad ir jāstrādā tā, lai drīzumā varētu teikt – "izaugsme", "attīstība" un "atjaunota tautsaimniecība"," sacīja Āboltiņa. "Pirmais pārbaudījums jau ir pienācis – tas ir nākamā gada valsts budžets. Mums būs jāspēj savstarpēji saprasties, pilnveidot auglīgu dialogu ar uzņēmējiem, domāt par nodokļu, atbalsta, investīciju politiku ne vien no Valsts kases interešu viedokļa. Būs uz to jāraugās no tautsaimniecības attīstības perspektīvas un vajadzībām. Ņemsim vērā gan ārvalstu ekspertu padomus, gan ieklausīsimies arī mūsu cilvēku viedoklī, jo tieši viņi ar savu intelektu, darbu un kapitālu vairo valsts kopproduktu," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Āboltiņa uzsvēra, ka pēc pēdējos gados paveiktā, kas ļāvis palielināt eksporta apjomu, "jāsper nākamais solis – ir jākoncentrējas uz ārvalstu investīciju piesaisti". "Tikpat svarīga ir arī skaidras un konsekventas enerģētikas politikas īstenošana. Enerģētikas jomā esam ievainojami. Mēs esam atkarīgi no viena enerģijas avota piegādēm – no Krievijas. Valdībai tuvāko gadu laikā ir jāspēcina Latvijas enerģētiskā neatkarība, vienlaikus saglabājot energoresursu cenu konkurētspēju," uzsvēra politiķe.

Kā trešo Saeimas darba aspektu Āboltiņa uzsvēra tiesiskumu. "Tieši tas [tiesiskuma trūkums] ir bijis klupšanas akmens, kas licis strauji krist dažas labas partijas vai politiķa reitingam. Pašpārliecinātība, pašapmierinātība un nesodāmības sajūta ir baisa ēde, kas sagandējusi ne viena vien tautas kalpa izpratni par savu misiju," sacīja Saeimas spīkere, uzsverot, "ja mēs ar savu darbu neapliecināsim šo [tiesiskuma] principu, tad esmu pilnīgi droša – tauta negaidīs līdz nākamajām vēlēšanām".

"Mūsu atbildība prasa uzņemties iniciatīvu plašāku valstisku debašu rosināšanā. Vai mūsu vēlēšanu sistēma pietiekami nodrošina deputātu atbildību vēlētājam? Vai 51 balss ir gana augsta prasība Valsts prezidenta ievēlēšanai? Būtu jāspēcina Valsts prezidenta statuss un pilnvaras, kā arī jāvērtē, vai prezidenta pirmstermiņa atsaukšanas procedūra nav pārāk vienkārša. Mūsu Satversmē būtu jāparādās mūsdienīgai izpratnei par tautas kalpu atbildību – varbūt beidzot spēsim atteikties no deputātu imunitātes attiecībā uz administratīvo sodīšanu?" sacīja Saeimas spīkere. "Tāpat var jautāt - vai pašreizējā kārtība dod patiešām reālu iespēju ļaudīm savu gribu paust ar referenduma palīdzību?" jautāja Āboltiņa, norādot, ka: "Tāpat var jautāt - vai pašreizējā kārtība dod patiešām reālu iespēju ļaudīm savu gribu paust ar referenduma palīdzību?"

"Spēcīgs likumdevējs ir tāds, kas spēj pārstāvēt dažādas idejas, nodrošināt atklātas diskusijas un atrast līdzsvaru starp karstām debatēm un gudriem lēmumiem. Un šeit pamatprincipam jābūt nevis "patīk" vai "nepatīk", bet gan – ir vai nav tiesiski," uzsvēra Āboltiņa.

Viņa arī uzskata, ka "mums aizvien aktīvāk jādarbojas starptautiskā līmenī, kompetentāk jāiesaistās Eiropas un pasaules valstu dialogā par nākotnes stratēģijām". "Ja mēs laicīgi, profesionāli un izmantojot visus pieejamos resursus iesim uz izvirzīto mērķi, tad pierādīsim mazas valsts starptautiskās ietekmes spējas, intelektuālo potenciālu un atbildīgo redzējumu. Latvija var! Mazās Latvijas apgūtā pieredze jau tagad ir piemērs citām grūtībās nonākušām valstīm," uzsvēra politiķe.

Viņa arī uzsvēra, ka "lai Latvija taptu par modernu, eiropeisku nacionālu valsti 21. gadsimtā, nepietiks tikai ar konkurētspējīgu ekonomiku". "Mums jāspēj vienoties par jaunu nacionālo identitāti, jāprot paskatīties uz sevi plašākā starptautiskā perspektīvā. Ko nozīmē būt latvietim mūsdienu pasaulē? Kādus mēs sevi gribam redzēt citu acīs? Kādu vērtību vārdā mēs esam gatavi paciest grūtības? Kādu nākotni veidosim saviem bērniem? Valsts taču nav tikai dzīves un darba vieta. Valsts pirmām kārtām ir tajā dzīvojošie cilvēki un vieta, kur dzimst un tiek saglabāta nacionālā kultūra, identitāte un vērtības," uzsvēra Āboltiņa.

"Mēs Latviju jūtam ar sirdi. Latvijas valsts ir mūsu personības sastāvdaļa, mūsu identitātes mēraukla. Latvija – tie esam mēs katrs," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form