Gaidāmais referendums par valsts valodu ir kāpinājis visu Latvijas iedzīvotāju interesi par Satversmi, un šī ir iespēja aktīvāk skaidrot Satversmes virsprincipus un valsts kultūrvēsturiskos pamatus, uzskata Āboltiņa. Šajā procesā aktīvi jāiesaistās arī tām valsts institūcijām, kuru pienākumos ir veicināt pilsonisko izglītību, valsts valodas lietošanu, sabiedrības saliedētību un izpratni par valsts kultūrvēsturiskajiem pamatiem, norāda "Vienotības" priekšsēdētāja.
"Latvijai kā nacionālai un demokrātiskai valstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums veicināt tās pilsoņu izpratni par valsts būtību," uzver Āboltiņa.
Āboltiņa norāda, ka valstij pilsoniskā izglītība ir jāveic pienācīgi un pastāvīgi. Ir nepieciešama nevis ātra kampaņa, bet gan ilgtermiņa mērķtiecīga rīcība un pasākumi, kuri simboliski sagatavo Latviju tās simtgadei 2018.gadā, uzskata politiķe, norādot, ka šādi pasākumi jāīsteno valsts pārvaldes iestādēm bez politisko partiju līdzdalības un bez aicinājumiem referendumā balsot par vai pret konkrētiem grozījumiem.
Savukārt politiskajām partijām un Saeimas deputātiem ir skaidri jāpauž argumentēts viedoklis valsts valodas referenduma jautājumā. Partiju komunikācija pirms referenduma ir skaidri nodalāma no valsts institūciju īstenotajiem pilsoniskās izglītošanas pasākumiem, pauž Āboltiņa.
Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir viens no Latvijas konstitucionālajiem pamatiem. Tas ir iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības un sabiedrības vienotības simbols, kas nedalāmi saistīts ar Latvijas valsts būtību, tās izveidošanas un pastāvēšanas jēgu, uzsver Āboltiņa, aicinot iedzīvotājus, 18.februārī dodoties uz tautas nobalsošanu, skaidri apzināties sava balsojuma būtību un sekas.