Partijas "Vienotība" valde pirmdien nolēmusi no partijas izslēgt tās Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu, žurnālistiem paziņoja partijas valdes priekšsēdētājs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Āboltiņa izslēgta no partijas, jo ir "rupji pārkāpusi statūtus un ir nodarījusi būtisku kaitējumu partijai".

Ašeradens sacīja, ka "pretēji tam, kāds ir bijis valdes lēmums attiecībā uz kandidātu virzīšanu un viņu komentēšanu, mēs redzam, ka frakcijas vadītāja [Āboltiņa] ir ignorējusi valdes lēmumus un publiski ir komentējusi šos kandidātus. Tāpat mēs redzam, ka frakcijas vadītāja ir mudinājusi vairākus cilvēkus pieteikties par šiem kandidātiem".

"Jāsaka, ka viss šis te process notika pretēji tam, kā mēs bijām vienojušies. Jāsaka, ka īpaši sāpīgi tas bija tādēļ, ka arī iepriekšējā kongresā aizstāvējām viņas [Āboltiņas] pozīciju. Šajā gadījumā es redzēju pilnīgu pretdarbību un tieši to pašu intrigu procesu, kas bija iepriekš. Tas ir viņas lēmums, ko viņa darīs tālāk. Man tiešām tas samērā maz interesē," atzina Ašeradens.

"Partiju nevar vadīt divi cilvēki, tādēļ šinī brīdī lēmums ir pieņemts," uzsvēra Ašeradens, sakot, ka kopš augusta, kad noticis "Vienotības" kongress, partiju vadījuši divi cilvēki – viņš un Āboltiņa.

Kā teikts partijas valdes paziņojumā medijiem, Āboltiņa no partijas izslēgta "par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu". Tāpēc nolemts viņu gan izslēgt no partijas, gan atsaukt viņu no partijas frakcijas vadītāja amata Saeimā.

Lēmums par Āboltiņas izslēgšanu gan neesot bijis vienbalsīgs. "Par" viņas izslēgšanu nobalsojuši astoņi valdes locekļi, sacīja Ašeradens. Kopumā "Vienotības" valdē ir 14 partijas biedri un valdes priekšsēdētājs ir Ašeradens.

Ašeradens sacīja, ka paliks ekonomikas ministra amatā līdz pilnvaru termiņa beigām. "Uzskatu, ka šobrīd ekonomikas ministra izvirzīšanas process, pateicoties aizmuguriskām sarunām, ir diskreditēts un jauna ministra nominācija kompromitētu jebkuru kandidātu, tādēļ šobrīd valde aicināja mani turpināt darbu ekonomikas ministra amatā," norādījis Ašeradens.

Vaicāts, vai turpinās ieņemt arī partijas valdes priekšsēdētāja amatu, ekonomikas ministrs atbildēja apstiprinoši. Ņemot vērā lielo slodzi, būšot gan jāmeklē risinājumi. Piemēram, lielāka slodze būšot ministrijas parlamentārajam sekretāram.

Kā teikts paziņojumā medijiem, partijas valde uzskata, ka frakcijas vadītāja Āboltiņa "apzināti pretnosatatījusi frakciju valdei, faktiski aicinot torpedēt labākā kandidāta virzīšanu ekonomikas ministra amatam".

Valdes ieskatā frakcijas vadītāja ir "atkārtoti veicinājusi domstarpības starp Saeimas deputātiem un partijas valdi, kas nav pieļaujami, īpaši situācijā, kad partijas saliedēts un koleģiāls darbs visās tās biedru pārstāvētajās institūcijās ir izšķirīgs partijas autoritātes atjaunošanai sabiedrībā".

Atbilstoši partijas statūtiem, partijas biedra pienākums ir ievērot un pildīt partijas statūtus, programmu un ētikas kodeksu, ievērot demokrātijas, atklātības un godīguma principus, pildīt partijas lēmumus, tās iekšējos normatīvos aktus un uzdevumus.

"Vienotības" valde ir izteikusi aicinājumu deputātam Hosamam Abu Meri ieņemt Saeimas frakcijas vadītāja amatu.

Ašeradens žurnālistiem pauda,ka Āboltiņa bijusi aicināta uz pirmdienas partijas valdes sēdi, taču uz to neesot ieradusies.

Portālam "diena.lv" Āboltiņa klāstīja, ka viņas izslēgšana ir "bezprecedenta gadījums, kā "Vienotībai" beigt savu eksistenci".

Jau ziņots, ka pašreizējais ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Ašeradens izlēmis pamest ministra amatu, lai pieņemtu Saeimas deputāta mandātu un vadītu "Vienotības" frakciju.

Jautājums par "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāju ir aktuāls, jo pašlaik to vada Solvita Āboltiņa, kura plāno nolikt parlamentārietes mandātu un atgriezties diplomātiskajā dienestā.

Āboltiņa līdz ar partiju apvienības izveidošanu 2010. gadā ieņēma "Vienotības" valdes līdzpriekšsēdētājas amatu, bet līdz ar partijas dibināšanu viņa kļuva par partijas priekšsēdētāju. Neskatoties uz dažādiem skandāliem un kritiku, tostarp par ūjināšanu pensionāru piketa laikā, Laimdotas Straujumas valdības gāšanu un neievēlēšanu Saeimā, "Vienotības" valdes priekšsēdētājas amatu Āboltiņa ieņēma līdz pērnā gada jūnijam, kad viņas vietā stājās Andris Piebalgs.

Āboltiņa no "Vienotības" saraksta iekļuva 10. Saeimā, kur viņu ievēlēja par parlamenta priekšsēdētāju, arī 11. Saeimā viņa ieņēma šo amatu.

12. Saeimas vēlēšanās Āboltiņa Kurzemes vēlēšanu apgabalā palika "uzreiz aiz strīpas" aiz Saeimā iekļuvušajiem "Vienotības" deputātiem. Taču vietu viņai tomēr izdevās parlamentā "nosargāt". Vēlēšanās augstāku vietu ieguvušais Jānis Junkurs lēma atteikties no deputāta mandāta, skaidrojot, ka saņēmis darba piedāvājumu no kāda Honkongas uzņēmuma. Pēcāk viņa amatpersonas deklarācijā darbs Honkongas uzņēmumā gan neparādījās.

"Vienotības" frakcijas vadītājas amatu Āboltiņa ieņem jau kopš 2014. gada oktobra, kad to pēc vairāku gadu vadīšanas nācās atstāt parlamentārietim Dzintaram Zaķim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!