Kiberaktīvists un informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns skicēja scenāriju, kur starptautiskas korporācijas sev piederošo autortiesību aizstāvības vārdā varētu iegūt datus par personām, kas lejupielādē apšaubāmu saturu, un izsūtīt draudu vēstules, prasot tūlītēju samaksu par nelikumīgi lietoto saturu vai arī draudot ar tiesu.
Cilvēki, kuriem prasa samaksāt 100 latu vai to nedarīt un censties panākt savu taisnību garā tiesas procesā, visticamāk, maksās, teica Poikāns. Tas izklaides koncernos izraisīs to, ko Poikāns tēlaini sauca par "sērijveida slepkavas sindromu" - ja izdodas vienu, divas reizes, kādēļ neturpināt?
Savukārt jurists un intelektuālā īpašuma speciālists Mārcis Krūmiņš teica, ka "esmu pret ACTA šādā redakcijā". Viņaprāt, ACTA ratifikācija bez atrunām pastiprinātu jau patlaban Latvijas intelektuālā īpašuma likumos redzamu bīstamu normu, ka personām var konstatēt "būtiska kaitējuma" nodarīšanu, nepierādot vainu.
Kā citu piemēru, kā jau patlaban autortiesības, viņaprāt, izlieto patvaļīgi, sociālā tīkla "draugiem.lv" runasvīrs Jānis Palkavnieks nosauca tiesas lēmumu janvārī, kas spieda pārtraukt "TV3" retranslāciju jaunajā interneta televīzijas portālā "draugiem.tv."
Palkavnieks teica, ka šāda rīcība spiež "draugiem.tv" pārkāpt savu televīzijas licenci, kas paredz nacionālo kanālu - tostarp "TV3" - retranslāciju, un vienlaikus uzņēmumam ir ilgi jāgaida tiesa, kur pārsūdzēt agrāko tiesas lēmumu.
"Aiz autortiesību aizsega vai veikt šantāžu," Palkavnieks sacīja.
Krūmiņš saistībā ar šādiem gadījumiem norādīja, ka Latvijas pilsoņi un uzņēmumi ir mazāk aizsargāti nekā korporācijas, kas izmantos ACTA savām interesēm. Kā teorētisku piemēru viņš nosauca farmācijas kompāniju, kas varētu piespiest Latvijas veselības aprūpes sistēmu iepirkt dārgākas zāles, jo tiek apstrīdēts lētāku zāļu ražotāja patents uz līdzīgu formulu. Ja dārgo zāļu kompānija zaudētu, Krūmiņš netic, ka Latvijas valsts vērstos pret zāļu ražotāju par zaudējumu atlīdzību, jo gadiem ilgi bijis jāpērk dārgākas zāles, kuru patents tomēr tiesā neuzvarēja lētākās zāles.
Diskusijā, kuru rīkoja Rīgas Ekonomikas augstskolas debašu klubs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce kārtējo reizi uzsvēra, ka ACTA Latvijas likumos un praksē neko nemainīs. Vēršoties pret Poikāna teikto, Pūce aizrādīja, ka nevajagot nodarboties ar demagoģiju, taču pieļāva, ka valstij un tiesām ir trūkumi autortiesību aizsardzības jomā. Tas tomēr nav iemesls neizstrādāt normas, viņš teica.
Arī Ekonomikas augstskolas un Juridiskās augstskolas lektore un intelektuālā īpašumu tiesību speciāliste Ingrīda Kariņa-Bērziņa sacīja, ka ACTA lielā mērā ir kopēts no agrākiem Eiropas Savienības (ES) līgumiem un regulām. Viņa norādīja, ka arī Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji var kļūt par intelektuālā īpašuma radītājiem, tad viņu skats uz aizsardzības pasākumiem būs savādāks.
Jau ziņots, ka Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars 26.janvārī valdības vārdā parakstīja ACTA.
Pievienošanās nolīgumam izraisījusi plašus protestus vairākās valstīs, tostarp Latvijā, kur 13.februārī notika pikets pie valdības ēkas. Lielākie iebildumi ir saistīti ar interneta lietotāju bažām, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī. Pēc kritiķu domām, ACTA pārāk lielu varu piešķir autortiesību turētājiem.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 8.februārī paziņoja, ka nevirza ACTA ratifikācijai Saeimā un rīkos par to diskusijas. Ekonomikas ministrijas mājaslapā "www.em.gov.lv" ir ievietota īpaša sadaļa par ACTA.
Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Eiropas Komisija (EK) lūgusi Eiropas Savienības (ES) Tiesu izvērtēt ACTA atbilstību bloka tiesību normām. EK "nolēma lūgt ES Tiesu sniegt juridisku atzinumu, lai noskaidrotu ACTA līguma un tā ieviešanas atbilstību vārda brīvības un interneta brīvības" principiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
