Ādamsona lietā visi aizturētie ir bijušie drošības dienestu darbinieki, ziņo LTV
Foto: LETA

Spiegošanas lietā, kurā apsūdzēts Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (S), visi iesaistītie ir bijušie padomju laiku un Latvijas drošības dienestu darbinieki. Viens no aizturētajiem, nu jau bijušais Ādažu pašvaldības policists, vēl pirms desmit gadiem strādāja Valsts drošības dienestā (VDD), kas minēto kriminālprocesu izmeklē, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ādamsons, kuru VDD aizdomās par spiegošanu Krievijas interesēs aizturēja pērn vasarā, padomju gados bija Valsts drošības komitejas (VDK) Robežapsardzības karaspēka štata darbinieks. Kā politiķim viņam jau ilgu laiku specdienesti bija lieguši pieeju valsts noslēpumiem. Tomēr, kā rādot VDD savāktie pierādījumi, viņš par dažādām norisēm ilgstoši ziņojis Krievijas Federālajam drošības dienestam, stāstīja LTV raidījums.

"Vainu es, dabiski, neatzīstu, tāpēc, ka tās ir muļķības," īsā telefonsarunā "de facto" minējis Ādamsons, plašāk apsūdzību nekomentējot.

LTV zināms, ka jūnijā, īsi pirms Ādamsona, šajā lietā Rīgas lidostā aizturēja Krievijas pilsoni Genādiju Silonovu. Viņš varētu būt bijis starpnieks informācijas nodošanā. Par Silonovu ir zināms maz. Viņš dzimis Rīgā, pēdējos padomju gados strādājis vietējā Valsts drošības komitejā. Vienā no savervēto aģentu kartītēm redzams, ka Silonovs 1990. gadā skaitījies VDK 3.daļā, kas tolaik pamatā apkaroja organizēto noziedzību. Pēdējos gados Silonovs Latvijā dzīvojis ar uzturēšanās atļauju, pārstāvējis kompāniju "Standard Invest", kurai bija intereses tranzīta, saldētu zivju, gaļas un nekustamā īpašuma jomās.

Atšķirībā no Ādamsona, Silonovu vēl tur apcietinājumā. Viņš vainu neatzīst, ziņo LTV.

Silonova advokāte Imma Jansone uzskata, ka klientam uzrādītais Krimināllikuma 85.pants par spiegošanu ir pārāk abstrakts, jo paredz atbildību arī par skaidri nenosauktu ziņu vākšanu un arī tikai par nolūku tās nodot ārvalstij. Jansone apgalvo, ka, saskaņā ar redzētajiem lietas materiāliem, Silonovam inkriminē tieši nolūku informāciju nodot, nevis nodošanu. "Rupji tiek pārkāptas mūsu klienta tiesības uz aizstāvību, jo no oktobra mēneša beigām klientam nav pieejamas konfidenciālas tikšanās ar advokātiem un nav iespējams strādāt ar lietas materiāliem un pilnvērtīgi gatavoties tiesas procesam," sacīja Silonova advokāte.

Pēc viņas teiktā, Silonovs ir vienīgais no četriem aizturētajiem, kurš vēl atrodas apcietinājumā.

No Ādamsona lietas atsevišķi izdalīja izmeklēšanu vēl pret divām personām. Viens no aizturētajiem bija cits bijušais VDK darbinieks, izmeklētājs Andris Strautmanis. 1988. gada VDK telefongrāmatā viņš minēts starp apakšnodaļu vadītājiem. Jau neatkarīgā Latvijā Strautmanis ieņēma augstu amatu Drošības policijā - tagadējā VDD). Iekšlietu ministra Mareka Segliņa laikā ministrija viņu pieņēma darbā par konsultantu. Par Strautmaņa darbu ministrijā toreiz bija sašutuši padomju varas vajātie, savukārt tieši Ādamsons bija starp tiem, kas intervijā LTV pirms 20 gadiem mudināja Strautmanim piešķirt vajadzīgo pielaidi valsts noslēpumam.

Strautmaņa loma Ādamsona spiegošanas lietā nav skaidra. Valsts drošības dienests jaunu informāciju par izmeklēšanām nesniedz.

"de facto" neoficiāli zināms, ka ceturtais vasarā aizturētais ir vēl viens bijušais Drošības policijas darbinieks Arturs Šmaukstelis. Viņš dienestu pameta pirms desmit gadiem un iekārtojās Ādažu pašvaldības policijā. 2019. gadā Šmaukstelis gandrīz kļuva par Carnikavas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku, bet iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("Republika") nedeva tam piekrišanu, pamatojoties uz slepenu Valsts policijas operatīvo informāciju par augstiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma riskiem.

Augustā Šmaukstelis darbu pašvaldības policijā atstāja. Šmaukstelis bija Ādamsona palīgs pusotru mēnesi 2019. gada vasarā, pirms neveiksmīgā mēģinājuma kļūt par pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku. Tiesājoties ar Iekšlietu ministriju, viņš skaidroja, ka darbu drošības dienestā pametis, jo krīzes laikā par trešdaļu samazināta alga. Taču bijušie kolēģi pie viņa vienalga vēršoties, kad nepieciešama palīdzība.

Ādamsonam pēc atbrīvošanas prokuratūra aizliegusi pildīt deputāta pienākumus.

Pirms divām nedēļām VDD pavēstīja, ka aizturētas vēl divas personas aizdomās par ilgstošu sadarbību ar Krievijas militāro izlūkdienestu. Šī izmeklēšana nav saistīta ar Ādamsona lietu.

Abi aizturētie spiegojuši aizsardzības sektorā un ar Krievijas specdienesta cilvēkiem tikušies Krievijā. Vienam no viņiem jau uzrādīta apsūdzība, arī par šaujamieroča glabāšanu. Viņš nav bijis valsts amatpersona, bet izmantojis darbā iegūto kontaktpersonu loku, lai apkopotu un nodotu Krievijai informāciju par NBS kaujas spējām, iepirkumiem un NATO aktivitātēm, norāda LTV.

Šo lietu uzraugošā prokurore Baiba Balode raidījumam apliecināja, ka apsūdzētais savu vainu atzīst. Viņa domā, ka lieta tiesā varētu nonākt februārī. Otrajā krimināllietā par spiegošanu, sniedzot Krievijas militārajām vajadzībām būtisku informāciju, izmeklēšana turpinās un sīkāku informāciju iestādes nesniedz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Sandis Ģirģens Valsts drošības dienests Jānis Ādamsons NATO
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form