Ādamsonam neesot ilūziju par to, ka viņš varētu ieņemt KNAB vadītāja amatu, bet ar savu kandidēšanu vēloties "samaisīt ūdeni pīļu dīķī", taču, ja notikšot brīnums un Ādamsons amatā tiks apstiprināts, viņš aicināšot domāt par visu sistēmas reorganizāciju.
"Kandidēt KNAB priekšnieka amatam ir ļoti interesants izaicinājums, lai arī man nav nekādu ilūziju par iespēju ieņemt amatu," neslēpa Ādamsons.
Arī portālam "Delfi" Ādamsons savas izredzes novērtēja, pēc paša vārdiem, "tuvu nullei". Taču savu kandidatūru pieteicis, lai "būtu interesantāk" un biroja priekšnieka amatā kandidātus nevarētu noraidīt bez pamatojuma. Tomēr vienlaikus viņš norādīja, ka viņam ir "pietiekoši liela dzīves pieredze jautājumos, kas skar korupciju", tāpēc arī esot pieteicis sevi konkursam.
Jau ziņots, ka oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 31.oktobrī izsludināts konkurss KNAB priekšnieka amatam.
Pieteikuma dokumentus - motivētu pieteikumu, CV, augstāko izglītību apliecinoša dokumenta kopiju, "kā arī citus dokumentus, kurus pretendents uzskata par nepieciešamu pievienot", - KNAB priekšnieka amata konkursam var iesniegt līdz 21.novembrim.
KNAB likumā noteikts, ka pretendentiem ir jābūt Latvijas pilsoņiem, jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas. Pretendentam jābūt augstākajai izglītībai un uzkrājušam amatam atbilstošu darba pieredzi, kā arī nedrīkst būt sasniegts likumā noteiktais pensijas vecums.
Tāpat persona nedrīkst būt sodīta par noziedzīgu nodarījumu, notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, nedrīkst būt saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.
Kā ziņots, šā gada jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) apmierināja bijušā Saeimas deputāta un iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona sūdzību pret Latvijas valsti par aizliegumu viņam kā bijušam Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekam kandidēt Saeimas vēlēšanās un piesprieda valstij izmaksāt viņam kompensāciju 10 000 eiro (7020 latu) apmērā. Latvijas valdība šo spriedumu ir pārsūdzējusi.
Tā kā ECT pirmās instances tiesas spriedums ir viņam labvēlīgs un arī Satversmes tiesa savā 2006.gada 15.jūnija spriedumā ir norādījusi, ka likumdevējam būtu jāparedz iespēja individualizēt Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punktā noteikto ierobežojumu, ņemot vērā katra atsevišķā indivīda nopelnus un sasniegumus Latvijas Republikas labā, bijušais Saeimas deputāts, Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes priekšnieks un iekšlietu ministrs Ādamsons savulaik bija pārliecināts, ka netiks likti šķēršļi viņa vēlmei kļūt par Rīgas domes deputātu.
Savukārt saskaņā ar Centra rajona tiesas 2004.gada 8.jūnija notiesājošo spriedumu Ādamsons atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā pedofilijas skandāla laikā un viņam tika piemērots naudas sods 130 minimālo algu jeb 10 400 latu apjomā. 2007.gada 19.februārī Augstākā tiesa (AT) atstāja šo spriedumu negrozītu.
Saskaņā ar apsūdzību Ādamsons, būdams valsts amatpersona, tīšām publiski izplatījis par toreizējo premjeru Andri Šķēli (TP), tieslietu ministru Valdi Birkavu (LC) un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku aizskarošas un neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas.
Ādamsons ir paspējis būt gan PSKP, gan "Latvijas ceļa", gan Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs, bet 2005.gada novembrī bijušais LSDSP priekšsēdētāja biedrs iestājās SC ietilpstošajā Tautas saskaņas partijā, paziņojot, ka LSDSP "no internacionālistiskas partijas kļuvusi par politisku spēku, kas pārstāv nacionālistisku nišu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
