Satversmes tiesa (ST) pēc divu privātpersonu sūdzības atzinusi par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas brīža administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) un civilprocesa kodeksā (CPK) paredzēto, ka tiesas spriedums administratīvo pārkāpumu lietās ir galīgs un nepārsūdzams.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
ST spriedumā norādīts, ka, tā kā procesuālā kārtība pārsūdzībai administratīvo pārkāpumu lietās līdz jaunā administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās brīdim nav noteikta, ieinteresēto personu sūdzības par šīm lietām turpmāk jāizskata vispārējās jurisdikcijas tiesām pēc procesuālās analoģijas principa, uzskatot šīs pārsūdzības iespējas par jaunatklātu apstākli lietā.

Tiesa arī nolēma attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniedzēju Vladu Vaitoni apstrīdētās APK un CPK normas atzīt par spēkā neesošām no pērnā gada 27.junija, bet attiecībā uz iesniedzēju Tatjanu Šnēveli - no pērnā gada 18.septembra, tā atjaunojot viņu aizskartās tiesības. Gan Vaitoņa, gan Šneveles sūdzības par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtu nolēmumu ir pārsūdzamas augstākas instances tiesā, izskatot attiecīgās lietas vēlreiz pēc būtības, noteikts spriedumā.

Spriedums stājas spēkā no tā publicēšanas brīža laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ir galīgs un nepārsūdzams. ST spriedumā norādīts, ka institūcijas, amatpersonas vai pašvaldību administratīvās komisijas lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā, kuras spriedums ir galīgs, savukārt, ja administratīvo pārkāpumu izskata tiesnesis, tad nav paredzētas ieinteresētās personas tiesības uz pārsūdzību. Tiesa norāda, ka līdz ar to abos gadījumos personai ir liegtas tiesības pārsūdzēt tiesas vai tiesneša nolēmumu.

ST uzsver, ka gadījumā, ja tiesa administratīvo lietu izskata jau kā augstāka instance, to varētu uzskatīt par pārsūdzības procesu tikai tādā gadījumā, ja lieta zemākā instancē būtu izskatīta objektīvā, lietas iznākumā neieinteresētā institūcijā. "Valsts pārvaldes iestādes vai augstākas amatpersonas, kas Latvijā saskaņā ar administratīvo procesu izskata personu sūdzības par uzlikto administratīvo sodu, nevar uzskatīt par objektīvām institūcijām vai amatpersonām [Eiropas cilvēktiesību] konvencijas izpratnē, jo tās ir vairāk vai mazāk ieinteresētas attiecīgās lietas iznākumā," norādīts spriedumā.

Tiesa uzskata, ka šāda pārsūdzības sistēma attaisno sevi tikai tādos gadījumos, ja tiek pieņemts personai labvēlīgs nolēmums. "Taču, ja tiek pieņemts personai nelabvēlīgs nolēmums, tad nevar uzskatīt, ka tai tiek dotas iespējas aizstāvēt savas aizskartās tiesības un likumiskās intereses objektīvā institūcijā. Tādējādi personai nelabvēlīga lēmuma gadījumā šī sistēma ir nepilnīga un personas tiesības tiek nepamatoti ierobežotas," norādīts spriedumā.

Tiesa atzīst, ka jaunais administratīvā procesa likums, kas stāsies spēkā nākamgad 1.jūlijā, paredz tiesības uz pārsūdzību augstākas instances tiesā ikvienā administratīvā pārkāpuma lietā, taču atgādina, ka likuma ieviešana ilgs vairākus gadus. "Apstāklis, ka šādas garantijas tiks nodrošinātas nākotnē, neattaisno cilvēktiesību pārkāpšanu ar šobrīd piemērojamām tiesību normām," uzskata ST.

Spriedumā norādīts, ka nevar piekrist atbildētāja - Saeimas - izteiktajam argumentam, ka pārsūdzība administratīvo pārkāpumu lietās tomēr tiek paredzēta, realizējot likumā noteiktās tiesības atcelt vai grozīt tiesneša lēmumu lietās par administratīvajiem pārkāpumiem tiesnesim pēc prokurora protesta vai augstākas tiesas priekšsēdētājam neatkarīgi no prokurora protesta.

ST uzskata, ka prokurora uzraudzība ir no "sociālistiskajām tiesībām saglabājies elements, kas raksturīgs dažu postsociālisma valstu tiesībām, bet netiek praktizēts demokrātisko valstu tiesību sistēmās". Arī augstākas tiesas priekšsēdētāja tiesības atcelt vai grozīt tiesneša lēmumu nav no lietas dalībnieka gribas atkarīgs tiesību aizsardzības līdzeklis, atzīts spriedumā.

Šnēvele un Vaitonis vērsās Satversmes tiesā pēc tam, kad tiesa bija pieņēmusi viņiem nelabvēlīgu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Vaitoņa gadījumā lēmums bija saistīts ar autovadītāja tiesību atņemšanu uz diviem gadiem, savukārt Šnēvele apstrīdēja Valsts ieņēmumu dienesta uzliktu sodu, uzskatot, ka tas ir nepamatots.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form