"Diemžēl, ejot laikam un mainoties politiskajām iekārtām, [Afganistānas kara] karavīru sāpīgā pieredze pamazām izzūd ne tikai no sabiedrības, bet arī Latvijas valsts un amatpersonu atmiņas, atstājot rūpes par veselību viņu pašu ziņā, jo valsts papildu sociālās garantijas nesniedz," norāda asociācija.
Organizācijas valdes priekšsēdētājs Gunārs Rusiņš norāda: "Diemžēl asociācija nespēj saviem spēkiem atrisināt visas samilzušās problēmas, kas skar Afganistānas kara veterānu, invalīdu un kritušo ģimenes locekļu sociālos un medicīniskos jautājumus, lai gan tas ir ļoti nepieciešams."
Ļoti daudzi cenšas samierināties ar pārciesto, taču tas ir ārkārtīgi grūti un daudzi to nespēj, jo, tāpat kā pastāv "Vjetnamas sindroms", pastāv arī "Afganistānas sindroms", kad cilvēks vēl joprojām turpina dzīvot kara stāvoklī, nespējot iekļauties normālā ikdienas dzīvē, pauž asociācija.
Organizācija vairākkārt vērsusies pie valsts institūcijām ar lūgumu palīdzēt karavīriem no Latvijas, kas piedalījušies Afganistānas karā un šobrīd cieš gan no fiziskām, gan psiholoģiskām traumām, taču līdz pat šai dienai pretimnākšana nav izrādīta. Kara veterāni nesaņem papildu sociālās garantijas no valsts, lai gan vairāki ir invalīdi, kuriem ir problēmas atrast darbu, turklāt tiem par vienu pakāpi ir samazināta invaliditātes grupa, lai gan veselība arvien pasliktinās.
"Daudzi domā, ka mēs šajā karā piedalījāmies labprātīgi, bet tas nebūt tā nebija, jo mēs bijām obligātā dienesta karavīri. Ļoti gribētos, lai sabiedrībai un valsts amatpersonām būtu lielāka izpratne par tā laika notikumiem un pašreizējām bijušo karavīru problēmām," pauž Rusiņš.
Gandrīz 10 gadu ilgušajā Afganistānas karā PSRS armijas sastāvā no Latvijas bija iesaistīti 3640 karavīri, ievainoti 177, gāja bojā 63, bet viens ir pazudis bez vēsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
