Āgenskalna tirgu grib iznomāt uz 30 gadiem; noraida pārbūves vīziju 'gailene'
Foto: LETA

Lai gan tagadējais nomnieks AS "Rīgas Centrāltirgus" iecerējis ņemt kredītu Āgenskalna tirgus remontam un vērienīgai attīstīšanai ar jaunu vizuālo ietērpu, Rīgas domes (RD) Pilsētas īpašuma komiteja pirmdien, 15. janvārī, lēma, ka līgums jālauž un tirgus uz nākamajiem 30 gadiem jānodod privātīpašnieka rokās, ko izraudzīs nomas tiesību izsolē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pērnā gada vasarā RD uz 30 gadiem par 8806 eiro mēnesī vēlreiz nodeva Āgenskalna tirgu AS "Rīgas Centrāltirgus" gādībā, kas tirgu no pašvaldības iznomā kopš 1996. gadā. Nu pašvaldība ieplānojusi izmantot tiesības vienpusēji lauzt līgumu, jo tagadējam nomniekam neesot naudas tirgu savest kārtībā.

"Rīgas Centrāltirgus", kura vienīgais dibinātājs un akcionārs ir RD, nenoliedz naudas trūkumu. Kā liecina pārskats pār kapitālsabiedrības darbību 2016. gadā, "Rīgas Centrāltirgus" ir uzkrājis 3 281 642 eiro. Taču kapitālsabiedrība uzstāj, ka Āgenskalna tirgum jāpaliek tās nomā, bet rekonstrukcija notiks par bankā ņemtu kredītu.

"Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks, kurš šo amatu ieņem kopš pērnā gada septembra, komitejas sēdē izklāstīja detalizētāku kapitālsabiedrības redzējumu par Āgenskalna tirgus nākotni. "Šobrīd tirgus degradē Āgenskalna apkaimi," teica Druvnieks. Lai smeltos pieredzi, "Rīgas Centrāltirgus" vadība paviesojusies Tallinas, Budapeštas, Madrides un Viļņas tirgos. "Mēs uzskatām, ka Āgenskalna tirgum jābūt mūsdienīgam, ilgtspējīgam un multifunkcionālam Āgenskalna centram."

Kapitālsabiedrība ir gatava ņemt kredītu un pusotra gada laikā izstrādāt divu kārtu projektu. Pirmajā kārtā par aptuveni 4,5 miljoniem eiro atjaunotu tirgus ēku un demontētu tās piebūves, tostarp sakņu paviljonu. Darbi celtniekiem aizņemtu pusotru gadu, bet pēc tam Āgenskalna tirgus būtu atkal atvērts pircējiem. Druvnieka demonstrētajās skicēs Āgenskalna tirgus ēkā kāpnes ir nomainījuši eskalatori, kas ved gan uz pagrabu, gan otrajā stāvā plānoto restorānu.

Tad sāktos projekta otrā kārta, kurā par vēl 4,5 miljoniem eiro taptu pazemes autostāvvietas, pārbūvēts tirgus laukums un radīta pavisam jauna ēka, kuru "Rīgas Centrāltirgus" jau nodēvējis par "gaileni". Tur rīdzinieki varētu baudīt mākslu un kultūru. Druvnieks deputātiem klāstīja, ka "gailene" varētu kļūt arī, piemēram, par "tomātu", jo otrajai kārtai "Rīgas Centrāltirgus" organizēs metu konkursu.

Druvnieks pastāstīja, ka deputātu vēlmes gadījumā varētu sākt arī trešo kārtu un izbūvēt biroju un dzīvokļu ēkas tirgus teritorijā, kas gan krietni sašaurinātu tirdzniecībai atvēlēto platību. Tas izmaksātu aptuveni 2,7 miljonus eiro.

Kredīta devējam par ķīlu "Rīgas Centrāltirgus" piedāvās pašu Āgenskalna tirgu, atklāja Druvnieks. Kapitālsabiedrība jau paviesojusies pie trim kredītiestādēm, kas paudušas gatavību sniegt līdzekļus Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai.

Pēc deputāta Jura Juraša (JKP) intereses par "Rīgas Centrāltirgus" spējām šo plānu īstenot, Druvnieks uzteica vairākus Centrāltirgū īstenotos projektus, kas liecina par kapitālsabiedrības rocību. Piemēram, zivju paviljona uzplaukumu un nelegālo cigarešu tirgoņu apkarošanu. Savukārt Āgenskalna tirgus iespējas atpelnīt deviņu miljonu eiro investīcijas pirmajās divās rekonstrukcijas kārtās Druvnieks vērtē cerīgi – tas varētu notikt aptuveni septiņu gadu laikā.

Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) Druvniekam vaicāja par rekonstrukcijas finansējumu, norādot, ka ar 4,5 miljoniem eiro galvenās ēkas rekonstrukcijai būs par maz. Druvnieks piekrita, ka "Rīgas Centrāltirgus" prognoze par rekonstrukcijas izmaksām ir optimistiska.

Īpašuma departaments "Rīgas Centrāltirgus" plānam ņemt kredītu iebilst, jo tas ir riskanti – "jāņem vērā kredītprocentu risks un ievērojams saistību pieaugums kapitālsabiedrības bilancē." Savukārt pret kredītu dot ķīlu nav prātīgi, jo "Rīgas Centrāltirgum" ir "nepieciešams veikt būtiskus ieguldījumus citos nekustamajos īpašumos, kas šobrīd nodrošina kapitālsabiedrības finanšu plūsmu." Tāpēc RD Īpašuma departaments iesaka meklēt jaunu nomnieku.

Komitejas sagatavotais lēmumprojekts paredz, ka nākamajam īpašniekam tirgus būs jāatjauno, ievērojot ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumus, tādējādi saglabājot tirgus kultūrvēsturisko vērtību. Par veiktajiem ieguldījumiem nomnieks nesaņems RD atlīdzību.

Sākoties izsolei, pretendentam būs jāiesniedz apliecinājums, ka kredītiestāde tam ir gatava sniegt vismaz piecu miljonu eiro aizdevumu. Ja izsole beigsies neveiksmīgi, komiteja vēlreiz skatīs jautājumu par Āgenskalna tirgus attīstību.

Kad nomnieku RD izsolē būs atradusi un noslēgusi līgumu, tam trīs mēnešu laikā būs ar Īpašuma departamentu jāsaskaņo tirgus projektēšanas darbi. Pusotra gada laikā jāpabeidz darbs pie būvprojekta izstrādes. Savukārt pēc trīsarpus gadiem tirgum jābūt atjaunotam un nodotam ekspluatācijā, paredz lēmumprojekts. Līdz ar to tirgus pircējiem atkal varētu būt atvērts 2021. gada otrajā pusē. Komitejā izlemtais vēl jāapstiprina domes sēdē.

Īpašuma departamenta direktore Aija Rimicāne skaidroja, ka jaunais nomnieks varēs nodot līdz 100 kvadrātmetriem plašu tirdzniecības platību apakšnomniekiem. Šāds skaitlis izraudzīts, lai Āgenskalna tirgū neievāktos kāds no mazumtirdzniecības tīkliem, kas iepriekš satrauca sabiedrību.

Komiteja iecerējusi, ka nomniekam būs pienākums vērt tirgus durvis dažādām kultūras aktivitātēm, ļaujot nevalstiskajām organizācijām un komercsabiedrībām organizēt pasākumus Āgenskalna tirgū.

''Pārdaugavas radošā centra" vadītāja Ieva Niedre pauda, ka Āgenskalna iedzīvotāju vēlme ir rīkot sabiedrisko apspriedi un iepazīšanos ar rīdzinieku vīzijām tirgus attīstībai. "Rīgas Centrāltirgus" vīzijā Niedre saskatīja pozitīvus punktus, bet uzsvēra nepieciešamību piesaistīt profesionālus arhitektus projekta īstenošanai. Viņa aicināja deputātus iepazīties ar "Pārdaugavas radošā centra" sagatavoto Āgenskalna tirgus attīstības vīziju.

Vēstīts, ka no šā gada 1. janvāra uz rekonstrukcijas laiku ir pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība, jo daļa ēkas konstrukciju ir kļuvusi bīstama apmeklētājiem. To secinājusi būvinženieru firma SIA "CMB" un Būvniecības valsts kontroles birojs.

AS "Rīgas Centrāltirgus" 2016. gadā apgrozīja 6 951 783 eiro, nopelnot 45 735 eiro. Ieņēmumus kapitālsabiedrība gūst no Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un Āgenskalna tirgus tirdzniecības vietu iznomāšanas, telpu un ēku iznomāšanas, kā arī zemes gabalu iznomāšanas.

Āgenskalna tirgū 2016. gadā apgrozītie 317 843 eiro veido 4,5% no kopējā kapitālsabiedrības apgrozījuma. Savukārt Vidzemes tirgū apgrozīti 218 867 eiro jeb 3,1% no kopējā apgrozījuma. Līdz ar to par vērtīgāko kapitālsabiedrības apsaimniekoto objektu uzskatāms Centrāltirgus, kur uzņēmums gūst 92,2% no kopējiem ienākumiem.

Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, kas atklāts 1925. gadā. Līdz pat šim ēkai ne reizi nav veikta kompleksa rekonstrukcija. Tirgus atrodas uz 8433 kvadrātmetrus plaša zemesgabala, kura kadastrālā vērtība ir 500 293 eiro. Uz tā atrodas vairākas ēkas, kuru platība kopumā ir 5663 kvadrātmetri.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Āgenskalna tirgus Oļegs Burovs Rīgas Centrāltirgus Rīgas dome Rīgas domes Īpašuma departaments Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Vidzemes tirgus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form