Āgenskalna tirgus sakņu paviljonam Rīgas dome (RD) iecerējusi demontēt par bīstamu kļuvušo jumtu, bet neskaidrības valda par pārējā paviljona nākotni. Viens no scenārijiem paredz iespēju, ka par paviljona likteni lems nākamais nomnieks, teica RD Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).
Vēstīts, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pieprasījusi RD pārtraukt Āgenskalna tirgus sakņu paviljona demontāžu, jo darbi notiek par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli atzītās centrālās ēkas zonā, kas nozīmē – jebkāda veida demontāža jāsaskaņo ar inspekciju.
Burovs skaidroja, ka pašlaik Āgenskalna tirgus teritorijā jauc nost pēc 2001. gada celtos kioskus, kuriem nav kultūrvēsturiskās vērtības. Kioskus cēlis iepriekšējais nomnieks SIA "Roveks", bet darījis to nelikumīgi, uzsvēra Burovs. Kioski nav reģistrēti zemesgrāmatā un īpašnieks par tiem nav maksājis nodokļus, tāpēc RD grasās vērsties tiesā.
Savukārt 1959. gadā būvēto sakņu paviljonu nojaukt nav plānots – RD ieplānojusi demontēt jumtu, kas kļuvis bīstams, kā arī atsevišķus paviljona elementus. Kolonnas un grīda paliks neskartas līdz brīdim, kad RD vienosies ar VKPAI par turpmākajiem soļiem.
Viens no variantiem paredz kolonnu un grīdas nodošanu nākamajam nomniekam, kuram būvprojektā būs jāizlemj, ko ar sakņu paviljona atlikumu iesākt – nojaukt vai atjaunot. Izslēgts ir scenārijs, ka RD par savu naudu atjaunotu sakņu paviljonu.
VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris pauda, ka inspekcija neiebilst pret kiosku nojaukšanu. Taču satraukumu rada apstāklis, ka VKPAI nav saņēmusi nekādu informāciju par darbiem. Asaris pauda, ka ideālā gadījumā sakņu paviljonu varētu atjaunot tā 1960. gadu izskatā, taču šis un visi pārējie scenāriji jāpārrunā ar RD.
Ziņots, ka maijā RD rīkos izsoli par 30 gadus ilgām nomas tiesībām Āgenskalna tirgū. Pretendenti izsolei varēs pieteikties līdz 11. maijam, bet pati izsole notiks 18. maijā. Piesakoties izsolei, pretendentiem jāiesniedz kredītiestādes vai finanšu iestādes izziņa par izsoles pretendenta brīvo līdzekļu rezervēšanu vai kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā.
Pieteikties konkursam interesenti vēl nevar, bet Burovs pauda, ka interesi izrādījuši gan latviešu investori, gan Igaunijas uzņēmums.
Tirgus apmeklētājiem atkal varētu būt atvērts 2021. gada otrajā pusē, jo pēc līguma parakstīšanas jaunajam nomniekam doti trīsarpus gadi, lai nodotu tirgu ekspluatācijā.
Nomniekam arīdzan būs jāgādā par kultūras aktivitāšu īstenošanu Āgenskalna tirgū, verot tā durvis vietējo iedzīvotāju iniciatīvām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem.
Savukārt apakšnomniekiem, kuri tirgū nodarbosies ar mazumtirdzniecību, katram nedrīkstēs atvēlēt vairāk par 100 kvadrātmetriem plašu teritoriju. RD Īpašuma departaments skaidro, ka šāds nosacījums līgumā iestrādāts, lai tirgū neievāktos kāda lielveikalu ķēde.
Līgumu ar "Rīgas Centrāltirgu" dome izvēlējās lauzt, jo uzņēmumam nav naudas tirgu rekonstruēt. Kā liecina pārskats pār kapitālsabiedrības darbību 2016. gadā, "Rīgas Centrāltirgus" ir uzkrājis 3,3 miljonus eiro.
Lai gan janvārī RD Pilsētas īpašuma komitejas sēdē kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks prezentēja 12 miljonu eiro rekonstrukcijas plānu "Gailene", kam "jāvārdu" bija teikušas vairākas "Rīgas Centrāltirgus" uzrunātās bankas, Burova vadītā komisija izlēma klausīt Īpašuma departamenta padomam – jāmeklē jauns nomnieks, jo ņemt kredītu ir pārāk riskanti. Janvāra izskaņā šo plānu akceptēja arī RD sēdē.
Vēstīts, ka no šā gada 1. janvāra uz rekonstrukcijas laiku ir pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība, jo daļa ēkas konstrukciju ir kļuvusi bīstama apmeklētājiem. To secinājusi būvinženieru firma SIA "CMB" un Būvniecības valsts kontroles birojs.
Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, kas atklāts 1925. gadā. Līdz pat šim ēkai ne reizi nav veikta kompleksa rekonstrukcija. Tirgus atrodas uz 8433 kvadrātmetrus plaša zemesgabala, kura kadastrālā vērtība ir 500 293 eiro. Uz tā atrodas vairākas ēkas, kuru platība kopumā ir 5663 kvadrātmetri.
