Foto: LETA
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Egīls Radziņš uzskata, ka normatīvajos aktos būtu jāizdara grozījumi, tikai advokātiem piešķirot ekskluzīvas tiesības realizēt pušu pārstāvību tiesās izskatāmajos civilprocesos.

Šāds regulējums pagaidām darbojas kriminālprocesā, kur vienīgi advokāti, bet ne zemāk kvalificēti juristi, var realizēt apsūdzēto personu aizstāvību tiesā. "Aicinu atgriezties pie tā arī civilprocesos," šodien Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē sacīja advokāts Radziņš. Pēc viņa domām, šādas izmaiņas sekmētu ātrāku lietu izskatīšanu tiesās.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers gan kategoriski iebilda pret šādu Radziņa priekšlikumu. "Manā ieskatā, šis jautājums ir absolūti nederīgs. Nevajag monopolizēt šīs tiesības," strikti sacīja Kalnmeiers. Viņš pauda neizpratni, kāpēc cilvēkam, kuram rados ir labs jurists, būtu jāmeklē svešs advokāts, kurš nodrošinātu viņa pārstāvību tiesā.

Pēc ģenerālprokurora domām, atlikto tiesas sēžu skaitu varētu samazināt, ieviešot jaunu institūtu - valsts algotus advokātus ar konstantu atalgojumu, kuri varētu iestāties tajās lietās, kurās privāti nolīgtie advokāti nenāk uz tiesas sēdēm u.tml.

Apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) atzina, ka Kalnmeiera priekšlikums ir ļoti labs, taču ierobežotā budžeta finansējuma dēļ valsts tuvākajā laikā, visticamāk, neko tādu atļauties nevarēšot.

Par Radziņa priekšlikumu tikai advokātiem piešķirt ekskluzīvas tiesības realizēt pušu pārstāvību tiesās izskatāmajos civilprocesos izteicās arī Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins (V), kurš runāja īsi, - viņu advokāta minētie argumenti nepārliecinot. Taču Judins nāca klajā ar citu priekšlikumu tiesu darba efektivizēšanai un noslodzes mazināšanai.

Deputāts uz komisijas sēdi uzaicinātajiem juridisko profesiju pārstāvjiem vaicāja, vai nebūtu lietderīgi mainīt normatīvo regulējumu, kas attiecas uz motivēto tiesu nolēmumu sagatavošanu. Piemēram, pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas tiesnesis turpmāk varētu jautāt procesa dalībniekiem, vai viņiem vispār ir nepieciešams pilnais sprieduma teksts, un, ja neviens šādu vēlmi neizteiktu, tad tiesnesis sprieduma motivējošo daļu varētu nerakstīt, savu ieceri normatīvo aktu grozījumiem skaidroja Judins.

Radziņš norādīja, ka pirms šādu grozījumu virzīšanas vajadzētu rūpīgi izpētīt, cik lietās dalībnieki būtu ar mieru nesaņemt pilno spriedumu. Savukārt Advokātu atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Skačkovs sacīja, ka, pēc viņa domām, šādas izmaiņas praksē lielu labumu nenestu, jo, ja arī prasītāju, kura prasība tikusi apmierināta, sprieduma motīvi neinteresētu, tad tie interesētu pretējo pusi, un rezultātā tiesai tāpat būtu jāgatavo pilns sprieduma teksts.

Tikmēr Skačkovs norādīja, ka vajadzētu noteikt stingrāku kārtību, kādā juristi tiek uzņemti advokatūrā. Savukārt Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns sacīja, ka, pēc viņa domām, advokātiem nevajadzētu uzņemties aizstāvību un pārstāvību tik daudz lietās, ja viņi tās nespēj korekti novest līdz galam.

Gan Radziņš, gan Skačkovs atzinīgi izteicās par izskatīšanai Saeimā iesniegtajiem grozījumu projektiem vairākos likumos, kas paredz atsevišķās lietu kategorijās tiesās plašāk izmantot rakstveida procesu. Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) pauda sašutumu par advokātu un citu tiesu procesu dalībnieku biežo slimošanu, kā dēļ neskaitāmas reizes nākas atlikt tiesu sēdes. "Rodas iespaids, ka viņiem ir ļoti švaka veselība," sacīja Čepāne.

Skačkovs atzīmēja, ka problēmas ar darba nespējas lapu izsniegšanas pamatotību pastāv plašākā mērogā, ne tikai tiesu procesos. "Kolīdz cilvēks jūt, ka viņu tūlīt atlaidīs, viņš momentā saslimst, un viņu nevar atlaist," sistēmas vājās vietas skaidroja advokāts.

Viņš piebilda, ka kriminālprocesos tiesvedība mēdz ieilgt arī tāpēc, ka prokurori tiesām nodod nekvalitatīvi izmeklētas lietas. Nepilnību novēršana prasa papildu laiku, bet tikmēr lietas izskatīšana tiesā jāatliek, skaidroja Skačkovs.

Kalnmeiers atzina šo problēmu, taču viņš norādīja, ka tur drīzāk vainojama policija, kas lietu izmeklējusi pirms prokuratūras. "Paskatieties, kas notiek policijā! Ārprāts!" savu sašutumu par daudzu policijas izmeklētāju neprofesionālo darbu pauda ģenerālprokurors.

Apakškomisijas deputāti ar advokātiem šodien pārrunāja arī citas aktuālas, ar tiesu procesiem saistītas problēmas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!