Tāpēc semināra dalībnieki aicina Saeimas deputātus un Tieslietu ministriju veikt pasākumus, kuru mērķis ir atcelt vairāku Sodu izpildes kodeksa (SIK) pantu normas.
Semināra dalībnieki uzskata, ka būtu jāatceļ SIK 55.panta norma, kas paredz ieturēt daļu no notiesātajiem aprēķinātās darba samaksas to izdevumu segšanai, kuri saistīti ar ieslodzīto uzturēšanu. Šā ieturējuma apmērs ir 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Pēc aicinājuma autoru domām, būtu jānodrošina SIK 51.panta normas, kas paredz, ka "darba devēji, kas nodarbina notiesātos, drīkst izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus", praktiska realizācija un uzņēmēju investīciju aizsardzība Latvijas ieslodzījuma vietās.
Projekta "Jauni risinājumi bijušo ieslodzīto nodarbinātības veicināšanai" ieviešanas nodaļas darba prakšu vienības vadītājs Mārtiņš Grigulis atzina, ka šo likumu normu absurds ir tas, ka faktiski tiek sodīti tie cilvēki, kas sava ieslodzījuma laikā vēlas darīt kaut ko sabiedrībai noderīgu. Strādājošajam ieslodzītajam pēc atgriešanās no cietuma ir lielākas iespējas veiksmīgi integrēties sabiedrībā. Tā kā cietuma ražotņu gala produkts pamatā tiek eksportēts, tiek uzlabota Latvijas importa-eksporta bilance. Strādājošajiem cietumniekiem lielākas ir arī iespējas norēķināties par viņiem izvirzītajām civilprasībām.
"Ieturējumi no notiesāto darba samaksas rada viņos vēlmi nevis strādāt, bet gan tikai imitēt darbu. Rezultātā tiek audzināti dīkdieņi. Savukārt uzņēmēji cieš zaudējumus, un viņiem pamazām zūd vēlme organizēt notiesāto nodarbinātību," uzskata Grigulis.