Pētījumā secināts, ka "atsevišķos gadījumos tiesnešu un prokuroru vidū nav vienotas izpratnes par narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas bīstamību un to radītajām sociālajām un medicīniskajām sekām". AT arī norāda, ka bieži tiesu spriedumos trūkst pārliecinošas argumentācijas, nosakot sodu, kas ir mazāks par likumā paredzēto.
Pētījums liecina, ka visos 236 spriedumos tiesas piemērojušas vainu mīkstinošus apstākļus personām, kuras apsūdzētas par narkotiku iegādi savām vajadzībām un lietošanu, kā arī noteikušas tām mazāku sodu par minimālo likumā paredzēto. Konstatēti vairāki gadījumi, kad tiesu motivācija, pieņemot šādus lēmumus, bijusi neskaidra, bet spriedumi - pretrunīgi.
No 37 personām, kas tiesātas par narkotiku tirgošanu, 35 noteikts mazāks sods par likumā paredzēto. 26 no viņiem notiesāti ar reālu brīvības atņemšanu, bet 11 sodīti nosacīti. Narkotirgoņi veido 18% no notiesātajiem, kas, kā atzīts pētījumā, liecina, ka tiesās nonāk maz krimināllietu par narkotiku realizāciju.
AT priekšsēdētājs uzsvēra, ka visi krimināllietās pieņemtie spriedumi jau stājušies spēkā un tos atcelt nav nekādas iespējas, norādot, ka dažkārt pie tā vainojami prokurori, kas apšaubāmos spriedumus nepārsūdz. Pērn protestēti tikai pieci no spriedumiem narkotiku lietās, un ģenerālprokurors atzina, ka prokuroru līdzdalība sodu politikas veidošanā ir nepietiekama.
Gan Guļāns, gan Maizītis arī atzina, ka bieži šajā jomā nekvalitatīvi veikta pirmstiesas izmeklēšana, tajā nav noskaidrota narkotiku izcelsme, ievešanas un izplatīšanas ceļi. Pētījumā pausts, ka "nereti pirmstiesas izmeklēšana veikta virspusēji, nepilnīgi apzināti pierādījumi un to personu loks, kas iesaistīts nelegālā narkotiku apritē".
Maizītis arī pauda satraukumu, ka šogad "krasi" samazinājies saistībā ar narkotikām ierosināto krimināllietu skaits - ja pērn pirmajos trijos mēnešos bija ierosinātas 272 lietas, tad šogad - tikai 157. Maizītis atzina, ka šī tendence ir "satraucoša", un solījās kopā ar policiju to pētīt un novērst.
Ģenerālprokurors arī pauda atbalstu krimināllikuma grozījumiem, norādot, ka pirms to veikšanas būtu nepieciešams vēl pētīt tiesu praksi, lai izstrādātu pamatotāko un efektīvāko likuma variantu.
Savukārt Gruziņš pauda viedokli, ka narkotiku lietās notiesātajiem piemērotie sodi "nav nemaz tik mīksti". Viņš minēja, ka par citiem noziegumiem ar reālu brīvības atņemšanu tiek sodīti 26% notiesāto, bet narkotiku lietās - 55,5%. 38% spriedumu par narkotikām piemēroti nosacīti sodi, bet par citiem noziegumiem nosacītu sodu saņem 55% notiesāto.
Guļāns uzsvēra, ka AT veiktais pētījums un tajā izdarītie secinājumi tiesām nav saistoši, taču AT Krimināllietu tiesu palātai kā apelācijas instances tiesai ieteikts periodiski analizēt tiesu praksi un izstrādāt noteiktas rekomendācijas, kuras tiesas varētu izmantot.
Savukārt Saeimai AT ieteiks pārskatīt krimināllikuma normas, nodalot personas, kuras narkotikas iegādājas un glabā lietošanai savām vajadzībām, no personām, kas tās iegādājas un glabā tirgošanai vai tirgojas. AT arī iesaka diferencēt šīm personām piemērojamo sodu.
AT arī aicina likumdevēju apsvērt iespēju personām, kuras ir atkarīgas no narkotikām un tāpēc izdara noziegumus, piemērot piespiedu medicīnisko ārstēšanu, kā arī valstiski organizēt šādu ārstēšanu.
Guļāns norādīja, ka AT pētījums un tajā izdarītie secinājumi tiks pausti tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai, Saeimai, ģenerālprokuroram, kā arī iekšlietu ministram. Tos iecerēts arī izmantot tiesnešu apmācībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
