"No šiem lēcējiem apmēram divas trešdaļas paliek smagi invalīdi, kas paliek guloši vai labākajā gadījumā - ratiņkrēslā, bet daļai šis lēciens beidzas ar letālu iznākumu. Cilvēki nezina, kas viņus sagaida, kādas smagas sekas būs," atzina Jakušonoka.
Pēc viņas teiktā, mediķi novērojuši, ka visvairāk šāda veida cietušo reģistrēti, tieši sākoties peldsezonai, kad Katastrofu medicīnas centram nedēļā ir apmēram trīs četri izsaukumi pie pacientiem rajonu slimnīcās, kas "lielākajā daļā pārgalvības dēļ vai dzērumā" lec un savaino mugurkaula kakla skriemeļus.
Jakušonoka norādīja, ka visvairāk šādu negadījumu notiek Gaujas apvidū, Ogres rajonā un Rīgas apvidus grants karjeros. " Ar galvu uz leju lec upēs, ezeros, karjeros pārsvarā vīrieši vecumā no divdesmit līdz četrdesmit gadiem. Nelabvēlīgākās dienas ir brīvdienas, kad šo cietušo ir visvairāk," sacīja Jakušonoka.
Viņa pastāstīja - ka cilvēkam, kas, lecot ūdenī, guvis smagu traumu un ir aizdomas uz mugurkaula kakla daļas bojājumu, nepieciešams pirmo palīdzību sniegt jau ūdenī, uzsākot mākslīgo elpināšanu, turklāt vienam palīdzības sniedzējam šajā laikā jāfiksē cietušā galva, lai novērstu kakla kustības, kā arī jau ūdenī cietušais būtu jānovieto uz kāda dēļa, lai galva, kakls un ķermenis atrastos uz vienas līnijas, tādējādi līdz minimumam samazinot iespējamos papildu kakla bojājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
