Eiropas parlamenta Nāciju Eiropas grupa (UEN) atbalstījusi četru Latvijas deputātu iniciatīvu un šī gada Saharova prēmijai izvirzīja Padomju režīma disidentu un brīvības cīnītāju Gunāru Astru, informēja UEN preses administratore Iveta Bojāre.
Astra bija padomju režīma cīnītājs par demokrātijas, brīvības un cilvēktiesību atjaunošanu ne tikai Latvijā, bet visā Austrumeiropā. Savas dzīves laikā par “pretpadomju darbību” tiesāts divas reizes, viņš kopumā ieslodzījumā pavadīja vairāk nekā divdesmit gadus un mira neskaidros apstākļos Krievijā astoņdesmito gadu beigās.

“Gunārs Astra bija izcila personība, cilvēks, kuram tolaik valdošajā baiļu, melu un vajāšanas atmosfērā pietika drosmes nostāties pret represīvo režīmu, neskatoties uz personīgās brīvības zaudēšanu un pastāvīgu vajāšanu. Gunārs Astra bija īstens Andreja Saharova domubiedrs un ideju paudējs, ar kuru Latvija var patiesi lepoties. Lielā mērā pateicoties Gunāram Astram un viņam līdzīgajiem, mūsu valsts šodien ir brīva, tā ir pārstāvēta Eiropas Savienībā un arī tās Parlamentā,” delegācijas vārdā uzrunājot savus kolēģus grupas sēdē, uzsvēra deputāte Inese Vaidere.

Andreja Saharova balva par domas brīvību pirmo reizi pasniegta 1988.gadā, tā tiek piešķirta indivīdiem un organizācijām, kas sniegušas nozīmīgu devumu cīņā par cilvēktiesībām pasaulē. Pagājušogad balva tika piešķirta Baltkrievijas žurnālistu asociācijai, pasvītrojot Eiropas Parlamenta viennozīmīgo atbalstu demokrātiskajai opozīcijai Baltkrievijā.

Latvijas deputāti īpaši uzsver - Gunāra Astras nominēšana Saharova balvai būtu cieņas apliecinājums simtiem tūkstošu cilvēku, kas ne vien Latvijā, bet arī visā Centrālajā un Austrumeiropā upurēja savas dzīves un dzīvības cīņai par vārda un domas brīvību, pret cilvēku pamattiesību aizskaršanu un komunisma režīmu.

Pirmoreiz “par dzimtenes nodevību un pretpadomju aģitāciju” Astra uz piecpadsmit gadiem tika izsūtīts uz Sibīriju sešdesmito gadu sākumā. Taču arī izsūtījumā Sibīrijā viņš nepārtrauca savu darbību - sadarbojoties ar citiem ieslodzījumā satiktiem padomju režīma disidentiem, Astra bija viens no tiem, kas veicināja ne vien Latvijas, bet arī citu Centrālās Eiropas un Austrumeiropas tautu tiesiskuma un cilvēktiesību centienus. Savā slavenajā pēdējā vārda runā padomju režīma tiesas sēdē pirms otrās notiesāšanas 1983.gadā Astra sauca vārdā notikušo rusifikāciju un asimilāciju. Viņš bija viens no nedaudzajiem, kurš, nebaidoties no represijām, prasīja atcelt Molotova - Rībentropa paktu un atjaunot Baltijas valstu neatkarību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit