Latvijas Cilvēktiesību komiteja (LCK) uzskata, ka līdz ar valsts valodas likuma pieņemšanu Latvijā radīti visi priekšnoteikumi nacionālo mazākumtautību diskriminācijai, tāpēc aicina starptautiskās organizācijas izteikt pret likumu savu attieksmi.
Savu attieksmi vajadzētu paust arī tām valstīm, no kurām nāk ieceļotāji, kuru tiesības ierobežos valsts valodas likums, pirmdien izplatītajā paziņojumā norādījusi LCK.

Paziņojumā minēts, ka līdz ar valsts valodas likuma pieņemšanu radīta iespēja diskriminēt 44% valsts iedzīvotāju kvalitatīvi jaunā līmenī. Tāpat likums samazinot sabiedrības integrācijas iespējas Latvijā.

Pēc LCK uzskata, "Saeimas četru gadu darba produkts nav centriskā kompromisa auglis, bet tikai mazliet maskēta galēju nacionālistisku aprindu gribas izpausme, iztopot Eiropas ekspertu aizrādījumiem".

Komiteja arī sīki uzskaitījusi cittautiešus diskriminējošus pantus citos likumos - izglītības likumā, likumā par radio un televīziju, kā arī norādījusi uz minēto likumu pretrunām ar Satversmi un starptautiskajiem dokumentiem.

Lai nepieļautu vēl stingrāku prasību ieviešanu valodas lietošanu likumdošanā, Ministru kabineta noteikumu izstrādes grupā LCK aicina iekļaut nacionālo mazākumtautību pilnvarotus pārstāvjus - Saeimas deputātus Jakovu Plineru, Aleksandru Bartaševicu, Miroslavu Mitrofanovu un Borisu Cileviču.

Paziņojums, kuru parakstījis LCK līdzpriekšsēdētājs Vladimirs Buzajevs, pieņemts 23 sabiedrisko organizāciju koordinācijas padomes sēdē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!