Institūcijām būtu jādomā, kā mudināt darba devēju maksāt visus nodokļus, savukārt darba ņēmējus vajadzētu mudināt pirms darba attiecību uzsākšanas apzināt, vai uzņēmums maksā nodokļus.
Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova informēja, ka vislielākais zaudētājs sociālā riska gadījumā ir pats darbinieks, ja viņš iepriekš nav panācis visu nodokļu nomaksu. Piemēram, ja sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas tikai no minimālās mēnešalgas Ls 70, pirmā sociālā riska gadījumā, proti, grūtniecības, maternitātes pabalsts par 112 grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienām ir tikai 259 lati, slimības pabalsts par 30 kalendārajām dienām ir 55 lati, savukārt bezdarbnieka pabalsts deviņu mēnešu periodā ir no 234 līdz 305 latiem, kas ir maksimālais iespējamais.
Stobova arī informēja, ka, maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas no 70 latiem, pensija pēc 20 gadiem cilvēkam nebūs lielāka par 39 latiem.
Ministrijas pārstāve uzsvēra, jo lielākas iemaksas, jo lielākas būs izmaksas sociālā riska gadījumā. Savukārt, ja darba alga tiek saņemta tikai konvertā, sociālā riska gadījumā darbinieks nesaņems vispār neko.
Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Jānis Bērziņš žurnālistus informēja, ka pagājušajā gadā, apsekojot 997 uzņēmumus, 192 darbinieki atklāti bez darba līgumiem. Salīdzinoši 2001.gadā, apsekojot 1102 uzņēmumus, bez darba līgumiem atklāti 254 darbinieki.
Bērziņš uzsvēra, ka darbiniekiem bez darba līgumiem ir liegta arī iespēja iegūt kādas kompensācijas nelaimes gadījuma rezultātā. Ja darba devējam inspekcija pēc nelaimes gadījuma atklāšanas var uzlikt administratīvo sodu vai ja nelaimes gadījums bijis ar letālu iznākumu, policija ierosina krimināllietu, tad darba ņēmējs kompensācijas par zaudējumiem var panākt tikai tiesas ceļā, iesniedzot civilprasību.
Gan Staķe, gan Bērziņš uzsvēra, ka ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp VDI, Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu un Ekonomisko policiju. Ministre norādīja, ka VID vajadzētu raitāk sekot līdzi tam, vai uzņēmumos tiek maksāti nodokļi un, ja nodokļi dažus mēnešus netiek maksāti, ziņot par to Nodarbinātības valsts dienestam. Pēc Staķes teiktā, ja uzņēmums dažus mēnešus nemaksā nodokļus, tas ir pirmais signāls, ka kaut kas nav kārtībā, un līdz ar to Nodarbinātības dienestam ir jāgatavojas, ka tuvākajā laikā šo uzņēmumu darbinieki kļūs par bezdarbniekiem.
VDI direktors informēja, ka ir izstrādāta iespējamā sadarbības shēma starp VDI, VID, Finanšu policiju un Ekonomisko policiju. Sadarbības shēma paredz, ka VID veic situācijas analīzi, visu institūciju pārstāvji reizi mēnesī tiekas operatīvajā sanāksmē, izrunā iegūtos datus un veic pārbaudes.
Bērziņš arī norādīja, ka liels atvieglojums inspekcijas darbam būtu darbinieku apliecību ieviešana uzņēmumos. Lai arī šāds priekšlikums regulāri tiekot izteikts jau dažus gadus, tam visvairāk pretojoties darba devēji. Darbinieku apliecības VDI ļautu operatīvi pārliecināties, vai konkrētie cilvēki, kas atrodas kāda uzņēmuma teritorijā, ir šīs firmas darbinieki. Ja apliecības darbiniekiem nav, tas jau būs pirmais pārkāpums. Apliecību izgatavošana nemaksājot dārgi - viena apliecība maksājot vidēji 50 santīmus. Par apliecību ieviešanu būtu nepieciešams vai nu sagatavot grozījumus Darba likumā, vai arī izdot Ministru kabineta noteikumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
