"Konsultējoties ar daudziem speciālistiem, tai skaitā Latvijas Nacionālā botāniskā dārza direktoru Andreju Svilānu, sapratām, ka šis koks ir iespējami lētākais pilsētai un tas ir arī izturīgs," norādīja Gūtmane.
Viņa skaidroja, ka lēmums Barona ielā stādīt tieši pīlādžus pieņemts pārrunu laikā ar citiem ainavu arhitektiem un namu īpašniekiem. "Namu īpašnieki nevēlas lielus kokus priekšā ēkām, tāpēc, ka tie aizēno visu. Pilsētai koki ar lielu vainagu un koki, kuri aug ar platu vainagu 25 līdz 30 metru augstumā šaurās ielās, ir neērti," uzsvēra ainavu arhitekte.
Gūtmane piebilda, ka, piemēram, pie Aspazijas bulvāra aug vecas liepas, kuru saknes laika gaitā sākušas lauzt bruģi, kas arī bijis viens no iemesliem izvēlei Barona ielā stādīt pīlādžus. "Mēs domājam par koku, kam vainags nav tik plats, kurš nav augsts un to nevajag kopt tik daudz.”
Ainavu arhitekte uzskata, ka pīlādži arī vizuāli ir labs risinājums Barona ielas labiekārtošanai. "Pilsētvidē tas izskatīsies ļoti skaisti.” Viņasprāt koki pavasarī izskatās kā mazas līgaviņas, kas piešķir videi maigu un patīkamu sajūtu. Gūtmane uzsver arī to, ka pīlādžu ovālveida vainags ir glīts, bet rudenī tam ienākas ogas.
Viņa stāsta, ka visas ielas garumā plānots iestādīt 98 kokus, kurus, visticamāk, pasūtīs no kādas audzētavas Vācijā vai Polijā.
Gūtmane piebilda, ka ap kokiem tiks likts apaļš bruģis, kam malas ir nelīdzenas, tas veido lielas šuves, radot caurlaidību.
Jau ziņots, ka, turpinot Barona ielas labiekārtošanas darbus, paredzēts stādīt pīlādžu kokus.
Tāpat vēstīts, ka Rīgas dome sākusi realizēt vienu no pēdējo gadu lielākajiem projektiem ielu infrastruktūras uzlabošanā – Krišjāņa Barona ielas seguma atjaunošanu. Pašvaldības mērķis ir pārveidot Krišjāņa Barona ielu, lai tā būtu pievilcīga visiem pilsētas iedzīvotājiem, kā arī viesiem.
Rīgas domes Satiksmes departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Dimante iepriekš atzīmēja, ka Krišjāņa Barona iela izbūvēta 1858. gadā, tās segums pārsvarā ir bruģis – kultūrvēsturisks mantojums, kas jāsaglabā.
Plānots, ka ielu atjaunos trīs etapos. "2015.gada būvsezonā tiks īstenots pirmais etaps - atjaunots segums visā ielas garumā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai. Brauktuves segums tiks atjaunots, pilnībā to nobruģējot, arī tajā ielas posmā, kur šobrīd ir asfaltbetona segums.
Brauktuves abās pusēs ar atšķirīgu bruģi tiks iezīmēta un izveidota rekomendējošā velojosla – autovadītāji pa šo joslu drīkstēs braukt, taču viņiem būs jārēķinās ar velobraucējiem," skaidroja Dimante. Kopējās Krišjāņa Barona ielas seguma atjaunošanas izmaksas 2015. gadā bija 2,6 miljoni eiro.
Pēc seguma atjaunošanas šogad turpināts projekta nākamais etaps – ietvju atjaunošana. Savukārt pēdējā atjaunošanas etapā Krišjāņa Barona iela tiks labiekārtota. Tostarp uz ietvēm un skvēros tiks uzstādīti puķupodi, soliņi atpūtai un labiekārtoti līdz šim pamestie vai neapkoptie laukumi.
