Ierašanās nometnē: pirts, koka tupeles un spekulācijas

'Aiz šiem vārtiem vaid zeme' – vēsturnieki lauž mītus par Salaspils nometni
Foto: F64


Pēc ierašanās nometnē ieslodzītos parasti nostādīja vienā ierindā ar seju pret komandantūru, ieslodzītajiem tā vajadzējis stāvēt, kamēr visus reģistrē. Pēc sastāšanās ierindā viens no komandantūras vācu personāla ar tulka palīdzību nolasījis direktīvas, savukārt pēc tam ieslodzītajiem nolasīti nometnes noteikumi.

Pēc tam cilvēkus aizveda uz pirti. Tur viņiem atņēma personīgās drēbes un izsniedza nometnes apģērbu: maisa auduma pelēku jaku, bereti un koka tupeles. Ieslodzītie paturēt drīkstēja: vienas apakšbikses, kreklu, zeķu pāri, kā arī līdzpaņemtās ēdamlietas, cigaretes un sērkociņus.

Ieslodzītajiem vai nu nogrieza matus pavisam, vai arī galvai pa vidu izdzina "autobāni".

Nometnē ieslodzītie tika ievietoti barakās ar vairākstāvu nārām. Gulēšana bijusi neciešama, jo barakas bija apsēdušas blaktis, blusas un citi insekti. Šausmas barakās ieslodzītais Arturs Neparts atceras:

Jumts un plaukti, uz kuriem gulēja, bija taisīti no spundētiem dēļiem. Šo dēļu savienojumi bija pilni ar blaktīm. Iestājoties tumsai, tās krita gulētājiem virsū. Apcietinātie šīs blaktis sauca par "parašūtistiem". Kad baraku izdezinficēja, saslaucītās blaktis nesa no barakas laukā ar spaiņiem.

Ieslodzītajiem nedēļā pienācās 1350 grami maizes, 200 grami gaļas, 140 grami tauku, 50 grami biezpiena, 150 grami barības vielas jeb grūbas, griķi, auzu pārslas un citi, 120 grami cukura, 80 grami kafijas aizvietotāja. Savukārt smaga darba strādniekiem bija noteiktas papildu devas: 900 grami maizes, 100 grami gaļas un 40 grami tauku. Papildu pārtiku varēja arī nopelnīt, ziņojot par citiem apcietinātājiem.

Lielākā daļa politieslodzīto drīkstēja saņemt sūtījumus no mājām – parasti vienreiz mēnesī. Taču ne vienmēr sūtījumi sasniedza adresātus. Tāpat uzturēt sakarus ieslodzītie ar tuviniekiem varēja, rakstot vēstules, taču to saturs tika pakļauts cenzūrai.

Nometnē populāra bija spekulācija, maiņas objekti parasti bija: pārtika, cigaretes, alkohols un apģērbs. Tāpat nometnes apstākļi veicināja "pielīšanu" un nodevību.

Apkopotas pētnieku materiāls liecina, ka nometnē svinēja arī dažādus svētkus. Ieslodzītais Aleksandrs Strautmanis mājiniekiem 1942. gadā vēstulē rakstīja:

Man bija pīrāgi, Vīksnem 50 grami šņabis uz trim cilvēkiem, tā kā mēli saslapināt iznāca, un beigās kopīgi svētki ar sievietēm līdz plkst. 12 naktī pie mūzikas skaņām. [..] Bija mums pašiem savs orķestris, un dancošana gāja pilna sparā. Arī es izlaidu vienu danci.

Jāmin tas, ka koncentrācijas nometnes nebija tikai vietas, kur turēt cilvēkus apcietinājumā, nometnē un blakus tai bija izveidota ražošanas infrastruktūra, lai ieslodzītos varētu izmantot spaidu darbos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Holokausts Lasāmgabali Nacistiskā Vācija Padomju Savienība Salaspils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form