Aizdevēji norāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 4,3%, kas ir visstraujākais kāpums ES. Budžeta deficīts samazinājies līdz 1,7% un arī inflācija ir diezgan zema - 2,4%, bet jaunākie dati par bezdarba līmeni liecina par tik ļoti nepieciešamo samazināšanās tendenci. Tagad ir svarīgi panākt, lai pašreizējās pozitīvās tendences, it īpaši zemais budžeta deficīts un inflācijas rādītāji, tiktu ilgstoši saglabāti zemi, īstenojot piesardzīgu fiskālo politiku, pieņemot Fiskālās disciplīnas likumu, norāda Eiropas Komisija (EK).
EK turpinās rūpīgi pārraudzīt plānotās un īstenotās strukturālās reformas, nodrošinot pēcprogrammas uzraudzību. Komisija ir arī gandarīta par ierosinātajām reformām augstākās un profesionālās izglītības un zinātnes sektorā, kas atbilst EK agrāk paustajiem ieteikumiem šajās jomās.
Vienlaikus Latvijai ir jāpabeidz "Hipotēku un zemes bankas" komercaktīvu pārdošana un jāizveido vienota attīstības institūcija, kas nodrošinātu efektīvāku atbalstu struktūrfondu apgūšanai jaunajā ES plānošanas periodā.
EK arī norāda, ka ir svarīgi arī turpmāk rūpīgi pārraudzīt augošos nerezidentu noguldījumus bankās.
Aizdevēji iesaka izvērtēt un padarīt efektīvāku sociālo pabalstu piešķiršanas sistēmu. Aizdevēji arī sagaida reformu turpināšanu valsts uzņēmumu pārvaldībā, Konkurences padomes spēju nostiprināšanu, tiesu sistēmas stiprināšanu, kā arī reformas valsts pārvaldē, piemēram, atalgojuma sistēmas un publisko iepirkumu jomās.
No 20. līdz 26.novembrim Latvijā uzturējās otrā Eiropas Komisijas pēcprogrammas uzraudzības misija, kas īstenota kopā ar Starptautisko Valūtas fondu, piedaloties Eiropas Centrālās bankas un Pasaules Bankas pārstāvjiem.
Jau ziņots, ka 2011.gada nogalē oficiāli tika noslēgta trīs gadus ilgusī starptautiskā aizdevuma programma ar Latviju.
Pēc Latvijas valdības lūguma saņemšanas, par finanšu atbalsta sniegšanu 2008.gada nogalē vienojās Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, vairākas Ziemeļvalstis - Dānija, Zviedrija, Somija, Igaunija, Norvēģija, kā arī Čehija un Polija.
Latvijai tika piešķirti 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu), no kuriem līdz programmas beigām tika izmantoti 4,4 miljardi eiro (3,08 miljardi latu).
