Aizliedzot ceļošanu, repatriācijas reisu nebūs; joprojām daudz cilvēku ceļo – izskan Saeimas komisijā
Foto: Adobe Stock

Valdībai ceturtdien plānojot noteikt ieceļošanas aizliegumu no Lielbritānijas, Īrijas un Portugāles, Ārlietu ministrija jau laikus brīdina, ka šādā gadījumā repatriācijas reisi netiks rīkoti. Turklāt, lai gan jau vairākas nedēļas jaunu, lipīgāku Covid-19 paveidu dēļ eksperti aicina neceļot bez īpašas vajadzības, tomēr kustība pāri valsts robežai ir aktīva un Latvijas valstpiederīgie atgriežas valstī ar pozitīviem Covid-19 testiem. Tāda informācija izskanēja trešdien, 3. februārī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kā ik nedēļu vērtējot aktuālo situāciju ar Covid-19 izplatību un ierobežošanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par otrdien, 2. februārī, valdībā konceptuāli apspriestajiem iespējamiem ceļošanas ierobežojumiem Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica Saeimas komisijas sēdē sacīja, ka situācijā, ja tiks aizliegti lidojumi no konkrētām valstīm, Ārlietu ministrija ārkārtējās situācijas un šī ierobežojuma darbības laikā nerīkos repatriācijas reisus.

"Ir svarīgi to apzināties, ka, ja mēs ierobežojam tiešos lidojumus, tad repatriācijas reisu nebūs. Latvijas pilsoņiem vienmēr ir tiesības atgriezties Latvijā, un viņi to varēs darīt, meklējot iespējas atgriezties ar savienotajiem reisiem. Tas būs sarežģītāk, bet teorētiski iespējams. Vienlaikus mums visiem būs jāspēj kopīgi skaidrot, ka īpašie repatriācijas reisi netiek rīkoti, jo mērķis ir tieši ierobežot ceļošanu, un tādos apstākļos neredzam kā iespējami un arī racionāli veikt kādas repatriācijas akcijas," teica parlamentārā sekretāre, piebilstot, ka to Ārlietu ministrija arī uzsvērusi Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē otrdien.

Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands par valdībā diskutētajiem ceļošanas ierobežojumiem deputātiem sacīja, ka tiešo aviopārvadājumu aizliegšana varētu nebūt ļoti efektīvs līdzeklis, lai samazinātu vai aizkavētu vīrusa jauno celmu ievešanu tādā gadījumā, ja līdzīgi pasākumi netiek veikti arī kaimiņvalstīs.

"Saskaņā ar pasažieru tiesību regulām pārvadātājiem ir pienākums pārcelt pasažierus uz citiem reisiem, un, ja nav tiešo lidojumu, tad tas nozīmē, ka cilvēki, kas ir jau nopirkuši biļetes, ieradīsies Latvijā, iespējams, citos, mazāk kontrolētos un nedrošākos veidos. Faktiski visa mūsu iepriekšējā gada pieredze rāda, ka absolūtu aizliegumu gadījumā cilvēki vienalga ceļo, bet ceļo citos veidos, un mēs mazāk uzzinām, kādā veidā un no kurienes viņi ir atbraukuši," tādus secinājumus pauda Merirands.

Balstoties Meriranda sacītajā par to, ka ierobežojums varētu nesasniegt mērķi, Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne norādīja, ka paredzētais ir ļoti nopietns ierobežojums. "Nav šaubu, ka, pieaugot vīrusa izplatības riskiem, valstij ir pienākums strauji reaģēt un cilvēktiesību ierobežojumi ir attaisnojami, bet ir jābūt izvērtētam, vai tiešām noteiktais ierobežojums sasniegs savu mērķi. Tas ir ļoti svarīgi. Rītdien, pieņemot valdībā šo lēmumu, šis viss ir attiecīgi jāizvērtē," uzsvēra Piļāne.

Savukārt Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole deputātus informēja, ka laikā no 25. līdz 31. janvārim cilvēki tomēr ļoti daudz šķērsojuši robežu, kas redzams no "Covidpass" sistēmas – aizpildītas 31 944 anketas. Latviju tranzītā nedēļas laikā šķērsojuši 20 295 transportlīdzekļi, un tie ir izņēmums, kam nav jāveic testi.

Bole sacīja, ka nedēļas laikā Latvijā iebraukuši 476 Latvijas valstspiederīgie ar pozitīviem Covid-19 testiem. Kopumā 11 558 personas pēc iebraukšanas valstī atrodas pašizolācijā, kā noteikts likumā. Valstī iebraucis 26 621 transporta līdzeklis. Bole piebilda un, lai nerastos pārpratumi, atgādināja, ka valstī var iebraukt Latvijas valstpiederīgie ar pozitīviem Covid-19 testiem, bet viņi to var darīt tikai ar privātu transportu, uzreiz dodoties pašizolācijā.

Jau ziņots, ka otrdien, 2. februārī, Ministru kabinets, rūpīgi izvērtējot epidemioloģisko situāciju, konceptuāli vienojās par pieeju Covid-19 pārvaldībai Latvijā pēc 7. februāra. Diskusijas koncentrējās četrās tēmās – saslimstības samazināšanas iespēja, būtiskāki drošības pasākumi tirdzniecības jomā, starptautiska pārvietošanās, izglītības process. Detalizētus lēmumus plānots pieņemt 4. februāra Ministru kabineta sēdē. Ārkārtējo situāciju plānots pagarināt līdz 6. aprīlim, lai panāktu būtisku saslimstības samazinājumu.

Pārāk strauja drošības pasākumu mazināšana ir riskanta, jo veselības aprūpes nozarē joprojām ir ārkārtas stāvoklis. Plānveida pakalpojumu sniegšana ir ļoti ierobežota. Savukārt Covid-19 pacientu aprūpei pielāgotās gultas vietas slimnīcās gandrīz visas ir aizpildītas. Katra jauna Covid-19 pacientiem izveidota gultas vieta diemžēl mazina plānveida veselības aprūpes sniegšanas iespējas, skaidro Valsts kanceleja.

Ministru kabinets novērtēja, ka pastāv augsts risks no ārvalstīm ievest Covid-19, tai skaitā jaunos īpaši lipīgos vīrusa paveidus. Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas uzdevums ir izvērtēt risinājumus, kā ierobežot nebūtiskus ārvalstu braucienus un nodrošināt ceļotāju kontroli. Piemēram, paredzēts ierobežot lidojumus no Īrijas, Apvienotās Karalistes un Portugāles.

Valdība konceptuāli vienojās, ka ir saglabājama starptautiska kustība cilvēkiem, kam ir nepieciešams doties prom vai ierasties Latvijā darba un mācību dēļ. Tāpat paredzēts atļaut starptautisku pārvietošanos cilvēkiem ģimenes atkalapvienošanas dēļ, ģimenes locekļa aprūpes nodrošināšanai, dalībai bērēs un citu humanitāru apsvērumu dēļ.

Vienlaikus plānots stiprināt ceļotāju kontroli, lai pārliecinātos, ka cilvēki ārvalstu braucienos uz un no Latvijas dodas tikai pamatotu iemeslu dēļ un viņi neapdraud pārējo sabiedrību, ievedot Covid-19 infekciju.

"Valdība šodien konceptuāli vienojās par nepieciešamību uz laiku aizliegt ceļojumus uz/no Lielbritāniju, Īriju un Portugāli, ierobežot jebkurus nesvarīgus braucienus uz ārzemēm un pastiprināt iebraucēju robežkontroli uz iekšējām robežām," informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Linkaits atgādināja, ka tieši šodien Eiropas Parlaments atjaunoja rekomendācijas attiecībā uz pārvietošanās brīvību un ieviesis jaunu, tumši sarkano zonu attiecībā uz valstīm, kur vīruss izplatās īpaši strauji. Diemžēl Latvija iekļauta šajā zonā un tas nozīmē, ka citu ES valstu iedzīvotājiem ieteikts neceļot uz Latviju bez svarīga iemesla un pēc ceļošanas ievērot karantīnu vai pašizolāciju.

"Valdībā šodien diskutējām, kā palēnināt jaunā vīrusa izplatību, aizliedzot gan tiešos lidojumus un ceļojumus uz konkrētām valstīm," viņš sacīja, uzsverot, ka nav ieteicami, faktiski aizliegti, jebkuri nesvarīgi ceļojumi, sacīja Linkaits, uzsverot, ka ceļojumā, izvērtējot visus riskus un ievērojot visus drošības pasākumus, var doties tikai darba darīšanās vai humānu apsvērumu dēļ.

Tāpat pieņemts lēmums pastiprināt robežkontroli uz sauszemes robežām, lai novērstu gadījumus, kad cilvēki ierodas no valstīm, no kurām aizliegts ierasties.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ārlietu ministrija Iekšlietu ministrija Ministru kabinets Saeima Satiksmes ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form