Eiropas Parlaments (EP) otrdien otrajā lasījumā apstiprināja mājsaimniecībā izmantojamo dzīvsudraba termometru un citu dzīvsudraba mērierīču tirdzniecības aizliegumu.
Dzīvsudraba termometru tirdzniecība Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs būs jāpārtrauc ne vēlāk kā 2009.gada pavasarī, informēja EP Preses dienestā.

Otrdien, apstiprinot ar ES Padomi panākto vienošanos, EP atteicās no savas prasības noteikt izņēmumu attiecībā uz dzīvsudraba barometriem - būs aizliegts tirgot arī tos, taču aizliegumu ieviesīs divus gadus vēlāk nekā pārējām mērierīcēm.

Direktīvas priekšlikums par mājsaimniecības dzīvsudraba mērierīču izņemšanu no tirgus ir daļa no plašākas ES stratēģijas attiecībā uz dzīvsudrabu un metālu, kas ir ļoti toksisks cilvēkiem, dzīvniekiem un ekosistēmām.

ES jau iepriekš bija noteikta dzīvsudraba izmantošana elektriskās un elektroniskās mērierīcēs. Šodien izskatītā direktīva par dzīvsudraba mērierīcēm, kas darbojas bez elektriskās strāvas, ir jaunākais likumprojekts ES dzīvsudraba stratēģijā. Tirdzniecības aizliegums skars tādas mājsaimniecībā lietojamas dzīvsudraba mērierīces kā medicīnas un istabas termometri, barometri, manometri un asinsspiediena mērītāji.

Aizliegums izmantot dzīvsudrabu attieksies tikai uz jauniem instrumentiem, ko laiž tirgū: mērierīces, kas ražotas pirms aizlieguma, joprojām varēs pirkt, labot un pārdot kā lietotu preci.

Praktiski visām mērierīcēm, kuras lieto privāti mājsaimniecībās, par tādām pašām cenām ir pieejami aizvietotāji. Lielāko daļu mājsaimniecībā izmantojamo dzīvsudraba mērierīču ES importē no citām valstīm.

ES Padome atbalstīja EP grozījumu, kas paredz, ka atļauts importēt dzīvsudraba mērierīces, kas ražotas vairāk nekā pirms 50 gadiem. Tās uzskatāmas par antikvāriem priekšmetiem.

Direktīva jāievieš dalībvalstu tiesībās ne vēlāk kā gadu pēc spēkā stāšanās, kas gaidāma nākamo nedēļu vai mēnešu laikā. Vēlākais pusotru gadu kopš šī brīža - 2009.gada pavasarī - prasības jāievieš praksē, izņemot barometru gadījumā, kur aizliegums jāievieš pēc diviem gadiem - 2009.gada rudenī.

Dzīvsudrabs un tā savienojumi cilvēkiem, ekosistēmām un dzīvajai dabai ir toksiski. Metāls ir noturīgs un vidē var pārvērsties par dzīvsudraba vistoksiskāko formu - metildzīvsudrabu, kas īpaši uzkrājas un koncentrējas ūdenī esošajā pārtikas ķēdē.

Risku veselībai rada arī tieša saskare ar dzīvsudrabu, ieelpojot tā tvaikus un uzņemot to caur ādu. Tā kā lielu daļu dzīvsudraba izmanto mājsaimniecības mērierīcēs, toksiskais metāls nonāk atkritumu poligonos. No turienes dzīvsudrabs var lēnam noplūst vidē, īpaši apdraudot virszemes ūdeņus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!