Aizliegums apcietinātajiem balsot pašvaldību vēlēšanās neatbilst Satversmei
Foto: LETA

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka Satversmei neatbilst ierobežojums apcietinātajām personām balsot pašvaldību vēlēšanās, portāls "Delfi" uzzināja ST.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lieta tika ierosināta pēc bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij"), kurš tobrīd atradās apcietinājumā pēc pirmās instances tiesas sprieduma, pieteikuma.

Lembergu tiesa bija atzinusi par vainīgu un apcietinājusi pēc apsūdzībām koruptīvās darbībās. Tiesa viņu bija sodījusi ar piecus gadus ilgu cietumsodu. Šobrīd gan Lembergs ir iemaksājis 100 000 eiro lielo drošības naudu un atrodas brīvībā, bet konkrētā lieta tiek skatīta apelācijas instancē.

ST skaidro, ka Lembergam kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums, un 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanu norises laikā viņš atradās Rīgas Centrālcietumā.

Lembergs bija reģistrēts Ventspils valstspilsētas vēlētāju sarakstā, un viņa vēlēšanu apgabals bija šīs valstspilsētas pašvaldība. Lembergs gribēja balsot savas pašvaldības vēlēšanās. Apstrīdētās normas viņam to liedza, jo Lemberga atrašanās vieta bija ārpus Ventspils valstspilsētas vēlēšanu apgabala teritorijas.

ST noraidīja Saeimas lūgumu par tiesvedības izbeigšanu, jo Lemberga pamattiesību aizskārums izriet tieši no apstrīdētajām normām un viņa rīcībā nebija reālu un efektīvu iespēju aizstāvēt savas pamattiesības, kuru izmantošana būtu priekšnoteikums lietu izbeigt.

Tiesības piedalīties nedrīkst būt formālas

Ņemot vērā Pašvaldības domes vēlēšanu likuma sistēmu, ST secināja, ka uz visām apstrīdētā likuma pantā minētajām personām – aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, – neatkarīgi no šo personu kriminālprocesuālā statusa attiecas viena un tā pati kārtība, kādā šīs personas piedalās pašvaldības domes vēlēšanās, kā arī apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums.

ST secināja, ka lietā esošie materiāli ir pietiekami, lai attiecībā uz visām apstrīdēto normu tvērumā ietilpstošajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, izvērtētu apstrīdēto normu satversmību.

Abas apstrīdētās normas regulē kārtību, kādā personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, piedalās pašvaldības domes vēlēšanās, un tādējādi ir savstarpēji cieši saistītas. Tāpēc ST izvērtēja šo normu kā vienota tiesiskā regulējuma satversmību.

Tiesa atzina, ka Satversmes 101. pantā ietverto tiesību piedalīties pašvaldību darbībā īstenošanas veidi nedrīkst būt formāli. Tiem jābūt efektīviem, jo tikai efektīva piedalīšanās atbilst tautvaldības principam. Līdz ar to šis pants nosaka valsts pienākumu ne tikai garantēt pilsonim tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet arī radīt priekšnoteikumus tam, lai pilsonis varētu piedalīties valsts un pašvaldību darbībā.

Arī apcietinātais ir pilsonis

ST secināja, ka Latvijas pilsonis, kuram kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, ir pilntiesīgs Latvijas pilsonis Satversmes 101. panta otrās daļas pirmā teikuma izpratnē un viņam ir tiesības vēlēt pašvaldības domi.

Attiecīgi tiesa secināja, ka apstrīdētās normas rada aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums un kuras atrodas ieslodzījuma vietā ārpus tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura vēlētāju sarakstā šīs personas ir reģistrētas, Satversmes 101. panta pirmajā daļā un otrās daļas pirmajā teikumā ietverto pamattiesību ierobežojumu.

ST atzina, ka apstrīdētās normas ir izsludinātas un pieejamas atbilstoši normatīvo tiesību aktu prasībām, kā arī ir pietiekami skaidri formulētas un nekonstatēja būtiskus likumdošanas procedūras pārkāpumus ar apstrīdētajām normām noteiktā pamattiesību ierobežojuma pieņemšanas procesā. Proti, ST secināja, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

Tiesa atzina, ka likumdevējs nav norādījis un pamatojis, kāds ir ar apstrīdētajām normām noteiktā ierobežojuma leģitīmais mērķis. Pēc ST ieskata, ar apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību ierobežojums neaizsargā kādas svarīgas sabiedrības intereses.

Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda situācija, kurā bez leģitīma mērķa tiek ierobežotas pilsoņu tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās Satversmes tiesa

Vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām, tās nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un pašvaldību darbībā un ir viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem. Ikviena pilsoņa balsstiesībām ir nozīme. Katra pilsoņa balss ir cieņas un pilsoniskās atbildības apliecinājums pret savu valsti. Ir būtiski, lai savas balsstiesības varētu izmantot katrs pilsonis, un valstij ir pienākums gādāt, lai tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem.

Ierobežojumam nav leģitīma mērķa

ST secināja: tā kā apstrīdētajās normās noteiktajam pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa, tas neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam.

Tiesa arī secināja, ka Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa ierobežo arī to personu tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. Līdz ar to Saeimai ir nepieciešams apsvērt šā ierobežojuma satversmību arī attiecībā uz tām personām, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās.

ST nosprieda atzīt Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto un astoto daļu, ciktāl šīs normas liedz pašvaldības domes vēlēšanās balsot aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, ja šīs personas atrodas ieslodzījuma vietā, kas nav tā apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā tās ir reģistrētas, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam.

Attiecībā uz Lembergu tiesa lēma atzīt Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturto un astoto daļu, ciktāl šīs normas liedz viņam balsot pašvaldības domes vēlēšanās, ja viņš atrodas ieslodzījuma vietā, kas nav tā apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam teikumam un spēkā neesošu no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Pašvaldību vēlēšanas 2021 Aivars Lembergs Saeima Satversmes tiesa Ventspils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form