Aizpildīti iepriekšējo ministru radītie 'baltie plankumi', paveikto rezumē Druviete
Foto: LETA

Kopš janvāra Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodarbojusies ar "balto plankumu" aizpildīšanu, kas radušies iepriekšējo IZM vadītāju laikā, uzskata izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Kā ssacīja Druviete, līdz šim labotas kļūdas, kas pielaistas pedagogu darba samaksas jomā. Nācies risināt tā saukto neierēķināto miljonu lietu, IZM iekšējās rezervēs meklējot līdzekļus pedagogu algām, tādējādi novēršot pedagogu algu neizmaksāšanas draudus.

Tāpat Druviete atzīmēja studiju virzienu akreditācijas aģentūras izveidi, kas kavējusies aptuveni sešus gadus. Arī zinātnisko institūciju konsolidācijai un attīstības stratēģijai, kas, pēc Druvietes sacītā, pērn bijuši tikai vārdi, nevis reālas darbības, tagad ir izstrādāti attiecīgie dokumenti, kā arī uzsākts pats process.

Druviete atzinīgi novērtēja arī darbu pie sporta būvēm, saistībā ar kurām "bija jādzēš radušies ugunsgrēki". Viņa minēja gan Murjāņu Sporta ģimnāzijas problēmu risināšanu, gan arī sporta internātu projekta izstrādi.

Kā sacīja ministre, ja valdība nākamajā nedēļā apstiprinās akreditācijas aģentūras izveidi, tad pēc būtības IZM būs izpildījusi teju visus ministrēšanas sākumā izvirzītos pienākumus. Druviete norādīja, ka iesāktie darbi, kā arī vairākas izstrādātās un apstiprinātās pamatnostādnes ir iezīmējušas arī turpmāko IZM darbības ceļu.

Kā viens no galvenajiem uzdevumiem, kas būtu jāveic nākamajam izglītības un zinātnes ministram, ir gada sākumā sāktā pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes procesa pabeigšana.

Komentējot to, kā potenciālā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, kurai neesot lielas pieredzes augstākās izglītības un zinātnes jomā, varēs vadīt šīs nozares, Druviete norādīja, ka daudz kas būs atkarīgs no ministres komandas. Piemēram, prezidentūras laikā izglītības un zinātnes jomā priekšplānā izvirzīta tieši zinātne un augstākā izglītība, jo vispārējai izglītībai nav jānotiek kopīgai saskaņošanai. Druviete uzsvēra, ka zinātnes jomā ir nopietni uzdevumi - Latvijai būs jānosaka, kā turpmāk funkcionēs kopīgā Eiropas zinātnes telpa, kā veidosies attiecības starp Eiropas Kosmosa aģentūru un ES, un ministram ir jābūt kompetentam tieši šādos jautājumos.

Vienlaicīgi Druviete norādījusi, ka ministrs nozīmīgu jautājumu apspriedē kopā ar citiem ES izglītības un zinātnes ministriem būs viens un viņa kompetence būs noteicoša gan sarunās, gan lēmumu pieņemšanā.

Jautāta par to, kas varētu ieņemt IZM parlamentārā sekretāra amatu, Druviete norādīja, ka "divi iesācēji šādā stratēģiski svarīgā brīdī nez vai varēs pilnvērtīgi veikt ārkārtīgi lielo uzdevumu kopu", tāpēc, ja viņa varētu ieteikt, viņa atbalstītu esošā parlamentārā sekretāra Anda Geižāna palikšanu amatā, kurš, kā raksturoja Druviete, ir paveicis daudz valdības deklarācijā norādīto uzdevumu izpildē, kā arī ir uzkrājis lielu pieredzi gan Latvijas, gan ES struktūrās un jautājumos.

Druviete savu darbību turpinās izglītības sektorā, tikai citā kapacitātē - kā pasniedzēja un pētniece, kā arī NVO pārstāve. Jautāta par to, vai viņa plāno atkārtoti startēt kādās no nākamajām vēlēšanām, Druviete sacīja, ka viņai ir četri gadi pārdomām, tāpēc pagaidām uz šo jautājumu atbildēt nevarot.

Pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete 4.oktobrī notikušajās 12.Saeimas vēlēšanās netika pārvēlēta.

Source

LETA

Tags

Eiropa Ina Druviete Izglītības un zinātnes ministrija NVO Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form